|
Nov. 7th, 2008|02:27 pm |
vakar mazliet aizgāju uz skolu, tiku ierauta prakses, bakalaura darba un visādu citādu pēdējā studiju gada aktivitāšu (t.i. birokrātijas) virpulī. bet tas tā. nākošvasar skola rīkojot braucienu uz parīzi, vaimandieniņ, un arguments, kāpēc tad būtu jābrauc, bija: "uz savu roku braucot daudz ko tak var palaist garām!". tajā un tajā dienā mēs būsim tur un tur, no tikiem līdz tikiem tajā muzejā..blabla. mūsdienu jaunietis tak nav vācu pensionārs, piedodiet, un šitāds variants neies cauri, manuprāt.
vadafak, es nodomāju. nodrebinos, iedomājoties vien, ja līdžinējos braucienos/gājienos/īkšķojienos būtu iestūķēta tūristu autobusā. cik daudz es būtu palaidusi garām un cik tomēr forši ir doties tur, kur deguns rāda, klaiņot nevis pa fensī šmensī muzejiem un tūristu plačiem, bet gan pa lauku ceļiem, piepilsētām, klusajām mazajām ieliņām..nu jebkur, kur tūristu bari parasti neiet. un dienu sākt bez mazākās nojēgas, kur atradīsies vakarā un kur nāksies pārnakšņot - aiz benzīntanka, pie jūras, kāda parciņā vai pusuzceltā mājā :) un ceļā sastaptie cilvēki!
lai nu kā, nedēļas nogale tūliņ tūliņ klāt,
i need some action. |
|