|
Oct. 28th, 2013|08:07 pm |
nedēļas nogalē aizbraucām uz kauņu pie mūsu erasmus apmaiņā aizbraukušās draudzenes. ak, erasmus.. (pirms 7 gadiem) tas tik bija viens varens laiks.
pretēji prognozēm, sestdienas vakars neizvērtās trakā ballītē ar internacionāliem tikko-divdesmit-sasniegušiem studentiem, bet gan jaukā un kulturālā ballītē ar latviešiem. un labi, ka tā. kulturālajā vakara daļā ietilpa vīns un spontāns gājiens uz teātri (eu, re kur teātris, daudz cilvēku, ko šodien rāda?). tā bija igauņu izrāde baltijas teātra festivāla ietvaros (latvieši aizbrauca uz lietuvu skatīties igauņu izrādi). ja man jautātu, par ko bija stāsts, droši vien samelotu (man gan bija sava versija), jo pirmajā cēlienā centos saprast uz skatuves notiekošo abstrakciju un mazliet iemigu, savukārt otrajā cēlienā subtitri uz skatuves dziļumā esošās sienas bija attālinājušies līdz neizlasīšanai (vajadzēja paņemt otrās brilles), tāpēc atlika vien skatīties bildi un klausīties igauņu valodu.
pēcāk turpinājām pārbaudīt vairāku bāru vīna/alus piedāvājumu, līdz, nosprieduši, ka nu jāvirzās uz hosteļa pusi, apstājāmies pie tā paša teātra uz fotopauzi. nez no kurienes uzradās bariņš slavenu laviešu aktieru, kuri mūs ierāva dažādu šķidrumu malkošanā turpat zem koka un zīmes ar nosvītrotu vīna pudeles siluetu. tas turpinājās ar dažu blakusesošo naktslokālu apmeklējumu un izmisīgu ballītes vietas meklējumu pēc 4 naktī.
bet kauņa - pilsēta kā pilsēta. nekļuva tikpat mīļa kā tartu. ar igauņiem bija pavisam savādāk - varētu pat teikt, ka mīla no pirmā skata. to lietuvu vēl neesmu atkodusi. |
|