| dzīve |
Nov. 19th, 2009|10:49 pm |
Ir vakars tik vēls
Un tumsa tik bieza,
Kā biezputra brokastīs.
Es sēžu istabā siltā,
Tik siltā kā kamīna liesma,
Kā dvēseles gaisma,
Kas mīļošā sirdī plaukst.
Sirdī, kur dzimst laime,
Spoža kā saule rītausmā.
Bet domās esmu kur citur,
prom no šīs drošās vietas,
Tur, kur drošību sniedz zeme,
Un pašu raktas tranšejas,
Un plinte pie sāniem.
No rīta būs jādodas tālāk,
atstājot ierakumus kaimiņu pulkiem,
Kas nāks mūsu vietās,
Un mēs lodēm svilpjot,
Un sirdīm pukstot cīnīsimies,
Par mīļotajām, par tēvu mājām,
Par Tēvzemi.
Par Tēvzemi,
kur saknes vij ozolu dēli,
Kur mīlestība rodas,
Kur pārnākot no tranšejām,
Latvju meitas puišus gaida. |
|