| TEV VAIRĀK NEKAD NEDZIRDĒT NEKO. NEKO PATEIKŠANAS VĒRTU |
[1. Mar 2009|22:30] |
telpu pēkšņi pāršalca nekad vēl neviena nedzirdēts klusums. tik maigs un sāpīgi tīrs! biedējošs
nekad neviens tā arī neuzzināja, kāpēc klusums iestājās tik pēkšņi un uz mūžīgiem laikiem. viņi vienkārši sēdēja katrs savā krēslā, ar rūtainu audumu apvilktā, un pieķēra savas sejas skumjās ieraujamies. un sirdis smaidā atplaukstam. vēl nekad agrāk viņi klusumu nebija gaidījuši tik ļoti.
uz palodzes hiacintes zieds labpatikā notrīsēja un jutās atvieglots. vairāk nebūs sarunu par kurām tika runāts, ka tās esot tukšas un muļķīgas. tagad būs tikai draugs - klusums - gaismas un domu karalis. |
|
|
| |
[1. Mar 2009|22:31] |
|
MANAS DEBESIS IR NOKRITUŠAS. UN NEDAUDZ NOBRĀZUŠAS CEĻUS. TĀS RAUD KLUSAS ASARAS UN ILGOJAS PĒC SAPRATNES. KAUT NELIELAS. UN PATVĒRUMA, LAI VAIRĀK NEKAD NENĀKTOS KRIST TIK ĻOTI SĀPĪGI! |
|
|