|
|
|
Janvāris 11., 2007
11:28 - Slepens
Tieši ar šādiem virsrakstiem esmu sākusi saņemt vēstules no vīra brāļa. Vien jāpiebilst, ka viņš ir pirmās grupas invalīds un mācās augstskolā. Nu jau puisis ir sasniedzis 22 gadu vecumu, kas pie normāliem (veseliem) apstākļiem ļautu viņam tusēt uz nebēdu, tikties ar vienaudžiem un meitenēm. Tagad vien atliek sēdēt mājās pie datora un tik vien tās izklaides kā sestdienās augstskola.
Sākumā šāda tipa vēstules nozīmēja, ka viņš ir iemīlējies savā fizkultūras trenerē, kas ir dabiska jauna cilvēka reakcija. Tikai tā "meitene" (pēdiņas ir manuprāt) ir tāda, ka nekurš katrs VESELS (ne invalīds) viņai patiktu. Nu nevarēju es viņam pateikt, ka nekas tur nesanāks. Kaut kā izlīferējos. Vīram no šādām sarunām palika slikti. Tā arī tiešā teksta pateica - man paliek nelabi, nekad man vairs par savu saraksti ar manu brāli nestāsti. Feini, man vienai viss ir jāpārdzīvo.
Kādu laiku viss bija kluss, tagad atkal sākās. Tikai tagad aprakstīts tiek tā laika izjūtas. Esot ļoti grūti dzīvot un viņš baidoties, ka sajukšot prātā. Gribot doties uz ārzemēm un strādāt... ?????? Arī māte čakarējot prātu - mana vīrene (tas man nav jaunums). Ko viņam darīt.
Es ieteicu nevis doties uz ārzemēm, bet meklēt darbu šeit un iet dzīvot atsevišķi no mammas.
Viegli jau ir gatavot ēst pašam, ja pilns ledusskapis, ko kāds cits ir piepildījis. Par dzīvokli arī nav jāmaksā, jo kāds cits (diezin kurš) ir samaksājis. Drēbes pašas par sevi gludinās un ieliekas skapī.
No vienas puses es viņu saprotu, bet no otras es saprotu arī savu vīramāti. Šie pēdējie 22 gadi ir ZIEDOTI dēlam invalīdam un grūti saprast, ka vajag vieglāk visu uztvert. Uzskatu, ka viņš var krietni vairāk nekā viņa domā. Lai taču pamēģina visu darīt pats. Tad redzēs kā, bet nedomāju, ka vīrene to atļaus. Viņa vienkārši apvainosies, ka viņas darbs tiek noniecināts. Skumji!
|
Comments:
| From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) viola |
|---|
| Date: | 11. Janvāris 2007 - 12:05 |
|---|
| | | (Link) |
|
Tavs vīrs ir aizmirsis, kā bija, kad pašam gribējās... Uzliec viņam "diētu" uz pāris nedēļām un tad pajautā - tagad saproti, kā jūtas tavs brālis?... /manus padomus nevajag ņemt nopietni, es šodien stresaini aktīva/
Esmu to jau mēģinājusi, bet viņš jau to neattiecina uz savu brāli.
Viņš kaut kā no tā visa norobežojas un viņa spriedumi šajā jautājumā ir... nu kaut kādi jokaini. Es domāju, ka vīrietis vīrieti sapratīs, bet šeit tas nedarbojas. Varbūt ja tas nebūtu viņa brālis būtu savādāk. Ai, vispār tas viss ir dīvaini un man uzdzen tādus šermuļus... |
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
