pēdēja laika psihologiskais stavoklis izlocījies tā, ka visādi grozos ap savu domājamo un esmu iegājusi tik dziļi sevī, ka pat ar stibu dzīdami mani nevar izdzīt ārpusē un socializēties. šodien tas jau ir nonācis tik tālu, ka pat aukstuma dēļ aprobežojos tikai ar deguna pabāžšanu vietejā stūr-veikala attālumā, lai apmierinātu ledusskapja tukšumu ar pārtikas iepirkumiem. šo lielo mīnusu šarms ir tāds, ka ielas cieti baltas, ledaini noblietētas un klusas. taču veikaliņš nepatīkami pilni sapulcējis visus garāmgājējus, kas iespējams iegriezušies, sārtiem vaigiem un dzīvniekuādu kamzoļos, tikai tāpēc, lai apsildītos un pieklājības pēc varbūt nopirktu kādu krikumu, sablīvējot rindas un izpērkot visus labumus pirms manis.