zolīda sesdiena ar vecākiem, apmeklējot ekscentiskā padega jaunekļa izstādi un pēcāk piesēžot kādā vecrīgas aizputinātajā kūku bodītē. knibinot saldmaizīti un iemalkojot pienoto kafiju, ar mammu dalījos un mainījos mākslinieku biogrāfijās un no tēva uzzināju, kas ir hiksa bozons. tas man radīja to pēcgaršas sajūtu par vakardien noskatīto terrence malick pēdējo gabalu. izteikti dīvaina filma. pēc tās, naktī, sapņos vēl kaut kas tādā garā turpinājās.