sovakar iedziedajas sentiments un sagribejas tur, majas. zvaniju mammai. vini laukos tur tira aku un salasijusi darza pus-spaini zemenu. atceros, ka mes edam ar trekno kaiminu pienu un cukuru. un kad meza bija mellenu laiks, tad ari tas ar pienu. reizem, kad bija svelosi karsts laiks, tad gajam pa nokaitetam dzezcela sliedem, kas smarzoja pec darvas un akmeniem, un, kad sausais smilsu celins ielocijas meza, tur bija daudz mellenaju, avenaju un mierinosa aizena. vareja pa tieso no krumina atveldzeties ar paris ogam un pec tam lejup pa taku bija ezers, kura udens, gluds ka spogulis, pievakaros bija tikpat silts ka tas kaiminu piens. es biezi peldejos tik ilgi, lidz man bija zilas lupas.