un ta tas viss sakas. mans brazilu draugs piekdienas pecpusdiena aizlaizas no valodas skolinas, jo jutas tik loti garlaikots, un patveras netalaja kafejnica ar gramatu. tomer garlaiciba ir tik dzila, ka atraksta man iszinu, vai esmu briva un nevelos pievienoties. musu stiprais ieradums tikties vienu reizi nedela pie vina glazes jau izstradajis zinamus likumus. ap 7 vakara dodamies uz iecienito le reflet, kur pievakare pulcejas dazadu radoso izpausmu amatieri un profesionali, ka ari izlaidigi un ne tik izlaidigi funkcionari, radot telpa patikamu balsu, liegas muzikas un papiru troksni. mes izvelamies (ja tas vel ir iespejams) galdinu ar skatu punktu, lai var parredzt visai nelielo telpu un vajadzibas gadijuma aprunat vai iespraukt musu sarunas kadu komentaru vai repliku par spilgtakajiem tipaziem bara. velak pievienojas mana brazilu drauga francu draugs, kuru starpa valda komplicetas romatiskas attiecibas. musu regularo un provokatvivo trijotni protam jau pamanijusi bara puisi, tacu skiet, ka zinama mera tas tur pieskir patikamas un draudzigas atmosferas elementu. sarezgitak klust pec paris viniem, kad blakus galdinu viriesu dzimtas parstavji saprot, ka es esmu viena 2 geju kompanijas pavadiba, censoties iesakt kadu vispareju iepazisanas sarunu. es esmu nedaudz nogurusi veltit savu energiju dazu mekleties gribosu skatienu atvairisanai un reizem nakas saceret stastus par sevi, apmainities ar telefona numuriem, lai bez tulitejiem kaut ka solijumiem tiktu no ta visa vala. tacu musu trijotne ir ari musu visu aizmugure. vajadzibas gadijuma mani miligie draugi noreage tiesi laika. so vietu biezi mes atstajam ar zinamu dungosanas ieradumu, kas varetu nozimet, ka vakars ir izdevies un garlaiciba nosista.