vakar velu vakara sava nomocita garstavokla del aizstibereju uz montparnasse bienvenue cinéma noskatities filmu never let me go. pirms kadiem gadiem 3 biju izlasijusi stastitaja kazuo ishiguro gramatu ar tadu pasu nosaukumu, tadel interesejos par ekranizejumu. atceros, ka toreiz man sis gabals atstaja iekseju aizkustinajumu un pardzivojumu. ja, un filma mani nepievila, atgadinot to visu velreiz. man labs kino vienmer palidz atrisinat ari kaut ko ieksa sastavejusos, tapat ka laba gramata, neatkarigi  pat no ta, kas ir narativa pamata. tada tumsa pasedesana, ieiesana sevi, intimitate. sakritibas pec, tagad jau kadu menesi lasu vienu citu, pavisam citadaku ishiguro gramatu the remains of the day;