ja, vakar tad nu biju uz to la nuit juste avant les forêts izradi. ta ka francu valodas zinasanu pakape man nav ta augstaka, precizak sakot, ta ir iesaceju limeni, tad saturiski bija gruti izsekot monolog-stastijumam, ko sniedza romain duris vai drizak to varetu salidzinat ar tadiem ka stastijuma uzplaiksnijumiem, kas veidojas skatisanas laika, mana galva mijoties ar citam domam; toties man bija lieliska vieta loza, pavisam tuvu skatuvei un vareju nodoties ar asinim nogrimeta un kliba aktiera profesionalo iemanu un zale sedoso skatitaju reakcijas verosanai; sanikusa bezpajumtnieka tels un ta ikdienas piezemetas realitates atspogulojums varetu teikt tika pasniegts loti ticama un parliecinosa izteiksme. dazas tuvaksedosas sievietes birdinaja asaras un pec laika atkal skali smejas, domajams stasta aizkustinajuma rezonanses del. pec izrades pie aktieru un personalizejas (ta ka mani pazinas strada saja teatri, tad mes ari izmantojam so izeju) staveja rinda kadas 6 satrauktas jaunkundzes, kas nu laikam gaidija aktieri dodamies ara un iespeju ar vinu parunaties un glaimot. apsveicnajusies ar citiem, kas taja vakara stradaja, mes gan ilgi neuzkavejamies pec izrades un speciali negaidijam iespeju satikt duris, jo bus vel citas iespejas, ja velesimies. toties nomierinajam jaunkundzes, kas nepacietiba saka mums uzdot jautajumus par aktieri.  gan jau vins naks, vel atgustas pec izrades, gan jau..

man ir jauna aizrausanas. svetdienas, kad saulains, ieslidinat soma paris cigaretes, saulesbrilles un lasamvielu un doties nevienam nesakot uz jadrin du luxembourg. panemt vienu no tiem daudzajiem benkiem, kas parka brivi pieejami un parvietojami, novietot vieta ar labu skatu par parku, ar seju pret sauli, uz austinam uzlikt muziku, uz acim tumsas brilles un iegrimt gramata. this is my freedom. ik pa laikam pacelot acis, paverot citus apkart calojosos cilvekus un to brivdienu vieglumu un pavasara saules sakarsumu sejas. darznieki rusina dobes un stada pukes. vietam zied kirsi, uzvedijot veja patikamas notis. un tad telefona atnak kada iszina no jauna drauga jé., ar jautajumu, vai es esot viena un vai drikstot pievienoties. un tad pec kada laika mes tiekamies pie fontana parka vidu, kur apkart rotalajas berni un mates. runajam tikai par patikamo un veja appusti ar motorolleri dodamies turpinat sarunu kada maza kafejnica ar skatu uz baznicu, ar tikpat mazu kafijas tasiti pie rokas. rit bus svetdiena, cerams ka saulaina un atkal apmeklesu darza burvibu.