acīmredzot, ka tāds franču minimālais impresionisms man tagad tieši nepieciešams. jau otro dienu griežu uz riņķi kur vecos folderīšos atrastos erik satie un claude debussy un tik labi, tik labi.. to visu tā paildina iziešana pārdaugavas ielās, kad elpas mutuļi grūti sitas pret auksto gaisu, tumšbrūnās koka mājas silti kūpina skursteņus baltajos jumtos. koku stumbri, melni un stalti, slien smalkus zarus pelēkzilajās debesīs un ir tik labi, tik labi..