stāsti par st. tropez, cannes, nice un citiem d-francijas punktiem šeit izpaliek (tie noglabāti stāstu krātuvītē cilvēkiem, ko satikšu). arī par vidusjūru, apsildīšanos un iebrūnināšanos saulē, pakāpšanos kalnos un paskatīšanos uz visu jaukumu no augšas.. bet tur, kur kaut kas nepastāstīts, tur vairāk atbrīvotas vietas citam. esmu piezemējusies rīgas mērogos un šodien, ejot pa pārdaugavas baložielu, kā reiz dabūju ar zīli pa galvu tādā burtiskā nozīmē. un apstājos pie jautājuma, vai labāk zīle rokā, nekā mednis kokā?