vakar mamma atstiepa uz šejieni siltus griķus, vinnīgretu, un zābakus, ko apmainīt pret tiem, kurus sniega sāls nodeldējis, atvēris spraugu zābaka sānā un ko tagad aizvedīs pie kurpnieka. vēl kopā ar mammu bija viņas māsa, kas ir daktere un kurai piemīt tik nemitīga humora izjūta, ka līdz ar to nevar saprast, kādas ir viņas attiecības ar mākslu. kā arī bija viena aizrautīga kundzīte, kad viņai pastāstīju par lediņu un boiko, uzdāvināja man vafeļkonfekti rebeka (pēc tam nodomāju, ka tā varbūt ir sava veida vizītkarte, mani sauc rebeka, prieks iepazīties!). ar šo entuziastisko kundzīti papļāpājām tīri jauki. viņai ir nojausmas, ka boiko un lediņš esot bijuši garīgie dvīņi un tagad viņa dosies mājās ievadīt google abreviatūru nsrd un sameklēt kādu viņu skaņu gabalu (tā viņa man solīja). savukārt šodien gaidu ciemos tēti, kas arī atvedīšot kaut ko ēdamu. jā, visi mani te baro, bet tas labi. ziema un naudas ta maz.

tīru datoru no labām filmām, lai var ielaist citas labas un konstatēju, ka esmu noskatījusies ļoti daudz filmu ar jauneklīgo louis garrel un daudzas no tām kopā ar s., kurš man pēdējoreiz, kad skatījāmies filmu la frontière de l'aube, kaut kā sāka aizdomāties par manu biežo izvēli un satīšanos uz šo aktieri ar visām emocijām un jautāja, est-ce que tu es amoureuse de lui?  zimpatisks jau ira, bet nu nē, je ne suis pas tombée amoureuse de louis. lai gan, ja satiktu parīzē (kad tur esmu, bieži redzu viņam līdzīgus) uz ielas, pieietu klāt un uzaicinātu uz kādu cafe. dzirdēju, ka viņš ir kopā ar gados daudz vecāko aktrisi, franču pirmās lēdijas māsu. un tad ir vēl viens tāds aktieris mathieu amalric, kad uz viņu skatos, nevaru acis novērst un tur nav nekāda sakara ar standarta aktiersmukumu vai talantu. man liekas, ka tam ir sakars ar franciju.