mājup braucot, trolejbusā man blakus sēdēja izspļauts oskars vailds. viņš ieslidināja roku gara, melna mēteļa kabatā, nezaudējot iepriekš minētā vīrieša profilu un stāju, neparedzami izņēma mobilo telefonu, domīgi paknubināja to, tad pielika pie auss un teica īsus vārdus krieviski. un ar to man pārliecība beidzās.