bijām ciemos pie dzejiskā k.v. jaunajā dzīvoklī un silti iemalkojām no lietuviešiem atvesto uzlējumu un bija tik labi, ka nelabprāt atvadīties un citādi gribēties palikt un logā kūpināt un tukšot, bet tomēr tāds mērīgums acī pār maskačkas panorāmu, ka tagad, cosy mūziku klausoties, izlaidīšos un paskatīšos savā te.. kādus i-neta izkalidējoš-izglītojošusm un sapņošu par saulaino vidusjūras piekrati un draugiem francijā un portugālē.