Piemēram šādi:

ja pusnaktī krāsai
kaut kam vairāk kā tumsai (kas
esmu es pats un Parīze un lietas
it visas) spilgtais
lietus
uznāk dziļi un skaisti

un es (būdams pie loga
šajā pusnaktī)
bez nekāda iemesla jūtu
dziļi un pilnīgi apzinos lietus vai pariezāk sakot
Kādu kas lieto jumtus un ielas lai prasmīgi radītu
varbūtēju un skaistu skaņu:

ja (varbūt) pulkstenis nosit, tik dzīvajā
vēsumā, tikko dzirdami un
beidzot caur gluži smalkajiem lietus mājieniem

nāk kāda krāsa, kas rīts ir, O jel nebrīnies ka

(pašā dienas malā) es droši vien
veidošu kādu miljono dzejoli kas nepaies gluži
tev garām; vai ja es noteikti radīšu, kundze,
kādu no tūkstoš es pats kas ir jūsu smaids.


(e. e. cummings)