2. Šodien es sapratu, kas man ir laupīts. Tā smalkā izpratne par puspateiktajām lietām. Es lasu viņu, bet nesaprotu. Melns uz balta, uzrakstīta sāpe, vien mazliet aizšifrēta, pat ne spoguļrakstā. Epiteti, metaforas, trausli salīdzinājumi, maz un līdz galam nepateikts. Nedaudz apmaldījies vai maldinošs. Bet es nesaprotu. Nesaprotu! Es esmu proza. Man vajag skarbi un sejā, lai pielektu. Pļauku vislaz vai ūdens šalti, kliedzienu, prasījumu. Cinisms, ironija, lakonisms. Lūk, mani ieroči. Skaļi, pompozi, pretenciozi! Jo es tevi nedzirdu! |