...Brīžiem man tā liekas...Ko es te jaunu varu pateikt...Ar sevi parunātie? piespiest sevi pie sienas, izkratīt sev sirdi, nosunīt sevi, sapurināt sevi, iedvesmot sevi, apmelot sevi...Pakratīt savu smadzeņu podu - nu, domā taču...Domā!..Bet domas velkas kā smagi preču vilcieni perpendikulāri, horizontāli, vertikāli...VAkar pēc bīdītajiem tekstiem mēģināju atrast kādu pazīstamu...Visi tādi ciniski,skumji, depresīvi..Laikam pasaule griezdamās mūs tādus padara - visu laiku cīnamies ar NELABUMU...Zemes pievilkšanas spēks velk un atmosfēras spiediens spiež...Un tad mēs mēģinam savu plakano dzīvi padarīt apaļu..LAbi, labi rēķinos ar publicitāti un mēs vietā lietoju es - jo, visiem MēS tādas domas pašlaik pa galvu neložņā...
...<--tie ir pipariņi
Pipari man uz mēles.Hi hoooo