[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]
Below are 8 journal entries, after skipping by the 180 most recent ones recorded in
Mairita's LiveJournal:
| Friday, November 4th, 2005 | |
| 4:50 pm | "Mairita pati par sevi ir vnk fantastiska meitene vienmeerar smaidu uz luupaam" vienmēr ir jauki ja par Tevi kāds pasaka kaut ko labu vai ne? :) Bet vēl jaukāk ir tad kad Tu pasaki kaut ko labu citam un redzi kā no šī cilvēka smaids uzreiz atplaukst :))) |
| Thursday, November 3rd, 2005 | |
| 2:28 pm | brīdi kad saproti ka esi pateicis par daudz un nu vairs paņemt vārdus atpakļ nav iespējams - sajūta ir stulba. Un Tu tiešām saproti ka to labāk nevajadzēja teikt (bet gribējās) Būtiski tas manā dzīvē neko nemainīs bet....... varbūt sajūta ir tāda tāpēc ka nesaņēmu to atbildi ko cerēju, bet nu ko tur vairs, dzīve turpinās :) |
| 9:23 am | ejot no kojām uz Tērbates ielu, ejot pāri tiltam es vienmēr paskatos uz labo pusi - Gauja, dazhas mazas mājiņas upes krastā, daudz koku, varbūt arī kādas pīlītes upē peld - skatas liek atgriezties dažus gadsimtus atpakaļ, kad cilvēkam pietika tikai ar mājiņu upes krastā un kādu kas ir blakus, pārējo pasaules daļu atstājot pasaules ziņā. Bet tad šim cilvēkam vajadzēja vēl un vēl, vajadzēja komfortu, sitlumu un cilvēks vairs nespēja apstāties, viņam vajag visu ko viņš vien var iegūt no pasaules. vēl un vēl tikai ņemt no pasaules un ņemt........ rudenī, tāds kāds viņš ir tagad, var labi redzēt ka cilvēki vienkārši neprot apstāties. Šajā brīdi pasaule nav apsegta ar biezu sniega kārtu, zaļo krāsu vai svaigu pavasara gaisu, tagad pasaule ir kaila. ejot vienkārši pa ielu var redzēt ka cilvēkam pietrūkst spēka aiznest papīru līdz papīgrozam. notiek lielie ceļa darbi lai "uzlabotu mūsu nākotni". Mēs visu laiku tiecamies uz ko labāku un labāku, bet nespējam apstāties un novērtēt to kas mums jau ir. jā droši vien arī es esmu viens no tiem cilvēkiem par ko runāju - kas nepēj apstāties. Bet tas nenozīmē ka nespēju priecāties par to kas ir, par dabu, par skaistiem saulrietiem, ko cilvēks ar savām rokām nekad nespētu neko tādu izveidot, es priecājos kaut tikai par šo mirkli |
| Sunday, October 30th, 2005 | |
| 1:12 am | ziniet tā dzīve nudien ir savāda. Pietiek ar vienu mirkli kad skumjas pārvēršas smaidā. Pietiek redzēt tikai divas smaidošas sejas, četras laimīgas acis un prieka smieklus un skumjas ir prom. Diivaini kā cita laime spēj iepriecināt vairāk nekā savējā, pat ja Tev nav viss ko kārojas un ir tāda sajūta ka kaut kas tomēr pietrūkst, Tev pietiek ar to ka Tavi mīļie cilvēki ir laimīgi (nu kaut vai uz mirkli) dzīve ir pārāk īsa lai ļautos skumjām. Mums katram ir kāda lieta kas varētu nomākt bet tas kā mēs katrs ar to tiekam galā (vai netiekam) lūk tas ir svarīgi. Citiem ieteiktu ļauties dzīves virpulim :) Uzsmiet neveiksmēm un vienkārši pasmaidīt par to ka dzīve taču ir jauka ne? :) viss var būt gluži vienkārši un skaisti tik ļauties :) |
| Friday, October 21st, 2005 | |
| 5:17 pm | vai tiešām "viens" ir tik maz? cik intresanti kā vienā mirklī viss spēj mainīties, kā vienā mirklī no elles Tu pacelies debesīs un kā vienā mirklī no debesīm nokrīti atpakaļ ellē.Un vienīgais ko Tu tajā visā vari vainot esi Tu pats. Jocīgi kā viens vārds spēj pateikt tik daudz, un reizēm pat neko nesakot - Tu zini, Tu vienkārši zini... Viens mirklis - tā ir tik liela bagātība, visa dzīve pārvēršas un pagriežas tā kā Tu to negaidīji, un tas viss tikai vienā mirklī. Un tad Tu sāc domāt, tad kāda īsti ir dzīves jēga, ja visu dzīvi Tu pūlēsies un darīsi, lai Tev un Taviem mīļajiem cilvēkiem būtu labi, bet viens klikšķis un tā visa nav.... |
| Tuesday, October 18th, 2005 | |
| 10:41 am | Ir lietas kas tomēr nav atkarīgas no mums, kuras iespaidot mēs nespējam, mēs nespējam likt cilvēkiem darīt to ko gribam paši lai viņi dara. Un sakiet ko tad lai dara? Ko darīt ja nespēj ar to visu samierināties? Un pats trakākais ir tas ka zini, ka Tev tagad katru dienu jāskatās uz to kā ne viss ir Tavās rokās. Ne visu uz pasaules Tu spēj mainīt. Un lai ko Tu teiktu un darītu - tas neko nemainīs |
| Saturday, October 15th, 2005 | |
| 11:12 am | vienkārši mīlu dzīvi Es tiešām mīlu šo dzīvi un šo pasaulīti, šo sasodīto dzīvi, kur ir tik daudz ļaunu cilvēku, kur ejot vienkārši pa tirgu - Tev nozog naudas maku ar diezgan daudz naudas, kur cilvēki smejas viens par otru, bet par sevi pasmieties neprot, kur ir daudz netaisnīgu lietu un notikumu, sāpošas sirdis. Bet tas nav vienīgais, kas notiek. Dievinu tos brīnumainos mirkļus, kad riet saule. Debesis kļūst rozīgi sarkanas. Super! Neciešu, kad tieku sāpināta. Gribās visus sūtīt uz Elli. Tad sanāk pateikt vārdus, kas nav domāti no sirds un pati jau sāpinu kādu citu. Pašai šādos brīžos ir grūti ticēt pārliecībai, ka dzīve ir skaista. Tad es mēģinu turēties pie tā ka "viss vienmēr beidzas labi, un, ja nav labi, tad nekas vēl nav beidzies" Vēl es ļoti mīlu savus draugus. Un kā viena maza sms vai draugos vēstulīte spēj tā iepriecināt, pat tad, kad esi bēdīgs. Dzīve spēj būt tik jauka, ja uz to pareizi skatās. Mūsu pasaules ir tik krāsainas. Dzīve var liekties garlaicīga un neiztresanta, bet zini - priecāties var par vienlaga ko, piem, šobrīd es priecājos par to, ka Tu šo visu vispār lasi :) Paldies par to :) Vēl kas man tik ļoti patīk dzīvē - mīlestība. Mīlu ģimeni, draugus un pašu dzīvi galu galā ar :) Man patīk kā mīlestību izrāda gados vecāks kungs ar savu dāmu :) Piem, viņi izgājuši pastaigāties. Pēc kāda gājiena, nedaudz piekusuši, domā apsēsties. Bet soliņš ir slapjš. Tad šis kungs izvelk kaut ko no kabatas, paklāj to ar soliņu, lai viņa sirds dāmai būtu kur apsēsties. :) Tas ir tikai viens mirklis, bet mīlestības ir pilna pasaule :) Protams arī man uznāk depresijas, kad te gribētos rakstīt pavisam ko citu, bet, ja man šobrīd ir labi, tad kāpēc bēdāties par to, ka aizvakar varbūt bija slikts garīgais, bet varbūt rīt būs, kas zin. Neko šai dzīve nevar zināt. Jā varbūt kaut kas notiks, varbūt ne. Bet es tikai priecājos par to, ka esmu dzīva. Reiz es kaut kur lasīju kādu teikumu līdzīgu šim: "Es priecājos par modinātāju agrā rītā, jo tas nozīmē, ka esmu dzīvs......" Current Mood:  happy |
| Wednesday, October 12th, 2005 | |
| 8:13 pm | Tiko izveidoju visu šo tāpēc protams vajag pirmo ierakstu lai redzētu kas te vispār notiekas :) īstenībā garīgais joprojām nav no labākajiem :( bet gan būs labi. Pietiks aiziet atpakaļ uz kojām pie divām trakām (labā nozīmē) :) istabasbiedrenēm un viss aizmirsīsies - mjā bēgšana no domām un skumjām. Smiekli ar viņām ir neizbēgami :) ak pareizi rīt iesvētības. īstenībā ne visai gribās bet jāizbauda ir - galu galā tikai 1x dzīvē. ak vai rīt vēl ieskaite un mājasdarbs ar vēl nav pildīts. ehhh nedrīkst tik ilgi draugos sēdēt hmmm.... maciņš ar plānāks sāk kļūt (nu zinkā - nedēļas beigas) laikam būs jāmēģina ierobežot tēriņi - NEIESPĒJAMI :) bet skumjas nepazūd - ko darīt? Current Music: citu pirkstu klabināšana pa klaviatūras pogām |