magone

A iečuksti man ausī tik maigi
A dari to pa īstam
A citādi es varu kļūt nejauks
A citādi es varu kļūt nīstams.
(H.I.)

Nē, šodien ir laba diena, kaut arī no rīta tā nelikās. Dzīve ir skaista, viss ir labi, gribas tikai priecāties. Ek, ku labi dažreiz var justies cilvēks un tikai pateicoties e-pastam, kas tik ātri atgādā pozitīvo info... Tā ja....

Vai man tieshaam vajadzeeja apseesties pie shii datora, kuram kaut kaa nesakariigi raustaas monitors? Bet vispaar esmu pamaniijusi, ka esmu viens no tiem cilveekiem, kuram parasti sanaak ne tur apseesties (piemeeram, uz netiira kreesla), izveeleeties ne to jogurtu (vecu un negarshiigu) un veelvisaadas citas lietas. Hmm, vai nez tas buutu neuzmaniibas deelj vai deelj iedzimta neveiksminieces statusa?????

Nu re, esmu kojaas atstaata viena pati. Un baigi gribu viirieti. Un nevis vienkaarshi viirieti, bet savu viirieti. Bet laikam jau tik driiz man shii laime neuzspiidees, taa ka jaapaliek vien griboshai. Ai, nav ko par viirieshiem runaat. Apnicis jau. Labaak ieshu maajaas, seedeeshu pie TV, eediishu un ignoreeshu savu diplomdarbu. Jaa, taa buus labaak. Alles.

Un man nav tev ko teikt
Visi vārdi tie pārvēršas pelnos sadegot mīlā
Un man nav tev ko teikt
Visus vārdus tos paņēma svešais aizejot naktī
Bez manis sev līdz

Nav ko teikt. Tā gadās bieži. Arī šodien.

Nu kad es beidzot iemācīšos saplānot savu laiku un pie plāna arī pieturēties? slinkums ir mežonīgs. Jāraksta diplomdarbs. Bet ko es daru? Sēžu tik I-netā un "nesaturīgi" pavadu savu laiku. Lielais FUI man!!!

Mūžīgais depresijas stāvoklis 14-18 gadu vecumā. Nu un kur tās visas domas radās? Dzejoļi ar nedzimušu bērnu domām un tml. Un šo pantiņu (puse no visa dzejoļa) arī radīju kaut kad ap 15 gadiem:

Jo no nekā reiz viss ir radies
Un kādreiz nebūtībā ies
Un paliks kaut kas nepasacīts
Tik liktenis mums sejā smies

Vēl joprojām palicis atmiņā. Citus gan varbūt, labi pameklējot, kaut kur skapju dzīlēs atrastu. Bet tas tā laikam ar visiem. Arī mana 13 gadīgā māsa sāk bīdīt depresīvus tekstus. He - pārejas vecums. Labi, ka jau aiz muguras...

Iešu uz Lord of the Rings. Nu nezin, vai laba vai nē. Tad jau jāievērtē, ko cilvēki tajā visā ir atraduši. Laimīgi!

tas ir normāli, ka kaitina tuvi cilvēki (ne radinieki) - kā viņi kaut ko dara, kā runā, kā uzvedas nu principā gandrīz viss. Vai atkal būtu iestājies cilvēku nīšanas periods??

Печаль

На холодной земле стоит город большой.
Там горят фонари, и машины гудят.
А над городом ночь, а над ночью луна,
И сегодня луна каплей крови красна.

Дом стоит, свет горит,
Из окна видна даль.
Так откуда взялась печаль?
И, вроде, жив и здоров,
И, вроде, жить не тужить.
Так откуда взялась печаль?

А вокруг благодать - ни черта не видать,
А вокруг красота - не видать ни черта.
И все кричат: "Ура!" И все бегут вперед,
И над этим всем новый день встает.

Nu patīk man "KINO" ar savām depresīvajām dziesmām un mūziku. Dažreiz pat ļoti palīdz.

Nu ja. I-nets šodien kā "raķete". Nemaz nevar izsekot līdzi :) Sēžu jau te pusstundu, bet nekas jēdzīgs nemaz nav izdarīts. Vispār nekas jēdzīgs pēdējā laikā netiek darīts. Zinu, zinu, pati vainīga.
TĀ ELPA PĒC ELPAS
VĀRDS PĒC VĀRDA
TELPU PĒC TELPAS
PILDA UN ĀRDA
VISS IR TIK PILNS
UN NAV VAIRS KUR DĒTIES
VARBŪT MUMS PAŅEMT UN
IEMĪLETIES?!

Jā, jā tieši tā. Visi kopā!!!!!!

Viss.

pārāk bieži pēdējā laikā uznāk vēlme kādam paraudāt uz pleca. Depresija? Nu nezinu. Cerams, ka nē. Kaut kādas ekstra hiper mega lielas emocijas. bet tā grūtāk dzīvot...

Šodien biju pie zobārsta, kur kārtīgi tiku izmocīta. Tāpēc arī pirmais ieraksts tāds nekāds. Nekas, gan jau ar laiku būs labāk. Jāiemācās tikai domas sakārtot un noformulēt. Varbūt ar šīs lapas palīdzību tas arī izdosies. Citādi galvā reāls haoss. Nu ja, ko nu es tā izplūdīšu pirmajā reizē. Aiziešu mājās, piesēdīšos pie TV un pavadīšu vēl vienu "saturīgu" vakaru. A kam tagad viegli? Astalavista.