magone

Bīčpārtijs vispār nemaz nav forši. Ja man nebūtu ielūgumi un iespējas 6dien jau 12 naktī no turienes braukt prom, es būtu dziļi dziļi vīlusies. Nē, visticamāk es tur nemaz nebūtu bijusi.

Jau piekto reizi pārlasu Selindžera "Uz kraujas rudzu laukā". Beidzot angļu valodā. Un lēnām. Izbaudu..

Jau otro nakti esmu puslīdz labi izgulējusies. Tas ir pozitīvi. Atgriežas dzīvesprieks. Vakar braucu autobusā no Liepājas uz Rīgu un bija tik labi... Nekādu negatīvu emociju nevienā aspektā. Un šorīt arī ir labi. Tikai svarīgi, lai šī sajūta nepazūd..

Mans "kāzu datums" nu ir aiz muguras. Cik tur trūka un būtu bijusi jau precēta sieva. Bet pašlaik par šo faktu izjūtu vienīgi atvieglojumu.
Nedēļas nogale tika pavadīta Liepājas un jūras noskaņā.. Būtu vajadzīga vēl viena brīva diena, lai atgūtu spēkus..

Šodien gan labs laiciņš ārā.. Biju pat noilgojusies pēc lietus un drūmuma.
Tūlīt sāksies darbā lielais mītings. Jāsadzeras kafija, lai neaizmigtu.. Genau..

Vakar neizgāju no mājas ārā, gulšņāju, laiskojos utt. Bet šorīt tāpat jūtos tā, it kā gulējusi nebūtu vispār.
Atkal jauna darba nedēļa. Izskatās, ka varētu būt saspringta, ņemot vērā, ka finiša taisnē izgājusi mūsu pasākuma rīkošana.

Vēl joprojām laiku pavadu laiskojoties pa gultu. Vakar pavisam netīšām sanāca aizkavēties pasākumā, uz kuru nemaz negribēju iet. Rezultātā - mājās ap 6 rītā un pilnībā sačakarēta 7diena.

Un piedevām nevaru atrast kompāniju pusdienām/vakariņām. Kaut ko tā kā ieēst vajadzētu..

Pēdējais ieraksts bija ūūj kur sen. Ekshibicionistiskās tieksmes sāk atgriezties.
Vecums, mīļā dienasgrāmata, tas ir vecums..

Guļot slimnīcā, palātā ienāca divas tantiņas un par slimo, tb mani, noskaitīja lūgšanas. Un tas bija tas, kas vajadzīgs. No sirds izraudājos. Īpaši pie "Esi sveicināta, Marija..".
Pašlaik ar manu dzīvi notiek kaut kas neizprotams, lietas pašas par sevi virzās uz priekšu, kaut kas notiek, ko es pati nespēju ietekmēt.. Vienīgais, kas atliek, ir sekot tam visam. Ir tāda pilnīgi sirreāla sajūta..

Pati riebīgākā ir bezspēcības sajūta. Kad neko vairs nevar mainīt. Un ir tikai viens - pats draņķīgākais - ceļš, kas atliek. Sasodīts..
Ar vienu prāta pusi es saprotu, ka tas, iespējams, bija labākais, kas varēja notikt. Bet tas pagaidām nemaz nepalīdz..

Akīds un Galateja mani šovakar gaida

Vakardiena atnesa daudz prieka, vēl šodien nevaru nomierināties. Man liekas, ka es nespēju novērtēt, to, kas man ir. Un bēdājos par to, kā nav.

Varētu padomāt, ka rīt (tb šodien) uz darbu nav jāiet. Graužu ledenes un nevaru vien aiziet gulēt..

Pārvākšanās veiksmīgi ir beigusies. Tagad sēžam uz liela čemodānu un kastu kalna. Bet jau tagad jūtos kā mājās. Žēl, ka ne uz ilgu laiku. Un martini ar vodku tagad ir īsti laikā.. Mmm. Jauku vakaru!

Kaut kaada romantika visaa paarvaakshanaas procesaa tomeer ir. Seezhu starp kasteem, maisiem un chemodaaniem. Nevaru vien saprast, pa kuru laiku taa esam apaugushi ar mantaam. Njemot veeraa, ka pirms kravaashanaas tika uztaisiita pamatiiga reviiizija. Laikam jau tiiri fiziski tajaa mazajaa kvadratuuraa visa shii mantiiba nesaliidiis. Ek, par to es domaashu veelaak. Tagad gultaa.

Es baidos no sevis pat vairaak nekaa no cilveekiem. Ljauj man nolikt galvu tavaa kleepii, ljauj man domaat citas domas.. Atkal atminjas. Naak virsuu gan dienu, gan nakti. Laikam vecums..

Bezgaliigs klusums man salauza sirdi pirms gadiem 6. Un shodien es vinju taadu smuku ieraudziiju uz ielas. Bet noignoreeju, noteeloju, ka vinju neredzu. Un taa vienmeer - liekas, tikko saac aizmirst, atkal kaut kas to reetu uzpleesh par jaunu..

Ir tāda sajūta, ka drīz pietrūks spēka. Es katru vakaru eju mājās, ieslēdzu mūziku un gruzos. Tā es pagruzos līdz kādiem 22.00 un viss. Un tad atkal liekas, ka ir labi. Bet nākamajā dienā atkārtojas tieši tas pats. Laikam jau man tas patīk. Paraudāt par to, cik citiem ir slikti un cik man arī ir slikti. Un tā nav nekāda ikgadējā depresija. Tas ir melnās strīpas normāls rezultāts.

Bet vispār jau viss ir labi. Priekšnieks šodien darbā nav rādījies, tāpēc šeit nav kapa klusums. Jo, ja viņš ir ofisā, tad var dzirdēt tikai datoru rūkoņu un tastatūras klaboņu. Jo, redz, darbā vajag strādāt! Nekāda novēršanās no noteiktā kursa! Bet man liekas, ka mani atlaidīs. Jo es gribu pieprasīt brīvas 4dienas pēcpusdienas un visas 5dienas. Gribu mācīties. Tā pa īstam. Tā ka jau jāsāk meklēt cits darbs. Vēlams kultūras sfērā - organizēt, koordinēt utt. Ja kādam ir kas padomā, lūc zvanīt..

www.live8live.com

varbuut kaads zina - ja es taa iisti neiekljaujos terminjos ar vkkf atskaiti, vinji ir pretimnaakoshi un pieshkjir veel kaadu dienu vai diezgan stingri skataas?