savādi, bet
Jan. 30th, 2003 | 12:21 pm
saka:: teeja
gandrīz vai šoreiz piekrītu suic.
jo tas, kas bija tad, šīs globālās skumjas par jēgas trūkumu un savu nevērtību, drīzāk bija pa īstam, nekā dzīve, kurā esam iemācījušies tās skumjas aizgaiņāt kā mušas un koncentrēties uz praktiskām lietām un pienākumiem un meklēt sevi attiecībās. jo MĒS esam tur, tie mēs, kas bija pa īstam, tās mušas.
un tas ir negodīgi to aizgaiņāt, kamēr uz to nav atrasta atbilde. tā ir necieņa pret sevi un dzīvi. tas tā.
man tas turpinājās līdz pat mirklim, tu jau zini, magone, kuram mirklim.
jo tas, kas bija tad, šīs globālās skumjas par jēgas trūkumu un savu nevērtību, drīzāk bija pa īstam, nekā dzīve, kurā esam iemācījušies tās skumjas aizgaiņāt kā mušas un koncentrēties uz praktiskām lietām un pienākumiem un meklēt sevi attiecībās. jo MĒS esam tur, tie mēs, kas bija pa īstam, tās mušas.
un tas ir negodīgi to aizgaiņāt, kamēr uz to nav atrasta atbilde. tā ir necieņa pret sevi un dzīvi. tas tā.
man tas turpinājās līdz pat mirklim, tu jau zini, magone, kuram mirklim.