magone -

Vakar, šausmīgi izmocīta, ieskrēju Rīgas starptautiskajā autoostā un konstatēju, ka autobusu uz Valmieru esmu par 10 min nokavējusi. Nu neko, pirku biļeti uz nākamo, kurš bija pēc stundas.

Un, tā kā kājās vairs neturējos, nodomāju šo stundu pavadīt turpat uzgaidāmajā telpā. Tā kā man nebija arī nekā, ko palasīt, sēdēju un vēroju cilvēkus. Ja manī būtu kāds rakstnieces talants, tad gan te varētu stāstus izlasīt :) Par meiteni ar breketēm, kura stāsta savai mammai par to, cik zobi viņai jau iztaisnoti, par sievieti, kura, stāstot draudzenei par lūpukrāsām, aktīvi imitē lūpu krāsošanu, par sievietēm, kuras staigā īsos svārciņos un no aizmugures izskatās kā 15 gadīgas, bet ieskatoties sejā, nevar uzminēt - viņai ir 45 vai 60? Par vectēvu ar krustvārdu mīklu un mazmeitu ar žurnālu Люблю un vēl un vēl un vēl.

Bet visvairāk mani sajūsmināja sieviete, jau autobusā, kura grauza ledenes. Visu laiku.. Vēl vienu nebija kārtīgi apēdusi, kad jau nākamo štūķēja mutē. Un nevis izbaudīja, bet vienkārši grauza, grauza, grauza. Varbūt mēģināka nervus nomierināt?

Jā, vakar uz īsu brīdi kļuvu par lūriķi. Tā kā citi iet uz vietējo krogu pa naktīm lūzerus skatīties, tā es vakar pētīju cilvēkus. Un ziniet - bija baigi interesanti...