magone

Klausoties Satori lasījumus, atcerējos Cibu. Izrādās, ka šeit joprojām ir rosība, cilvēki raksta, domā, sarunājas. Man prieks. Un nedaudz nostalģija pēc jaunības, sapņiem un nezināmā. Sveiciens visiem!

Huļi man visu laiku nāk atmiņas par pirmo mīlestību? M? Vispār pēdējā laika regulāri manā galvā notiek kaut kādi atmiņu vakari - gan par skolu, gan augstskolu. Tāda sajūta, ka laiks tik ātri iet uz priekšu, mēģinu vēlreiz izgaršot foršākos dzīves momentus, kaut kāda stulba nostaļģija par to, ka tā vairs nebūs. Doma par to, ka vēl jau viss kaut kas foršs ir priekšā, nemierina. Varētu norakstīt uz pirms dz.d. depresiju/pārdomām, bet tak dz.d. jau gandrīz kā nedēļu ir garām.

Dusmas uz .. pat nezinu ko - ASV pastu, Rhino Toys vai mūsu pašu pastu. Novembra sākumā pasūtīju Oball no Štatiem. Joprojām nav. Pa to laiku ir paspējuši pienākt kādi 4 citi sūtījumi. OK, šīs dienas sūtījums ir pats labākais - konkursā laimētais slings Ellevill Zara- Terraccota. Mmm... Rīt iešu uz pastu pakaļ un, droši vien, bērnu visu atlikušo dienu tajā nesāšu :) Pirmo reizi esmu kādā bilžu konkursā kaut ko laimējusi. Uzvaras saldā garša :D
Rīt Dāvim pirmā vārda diena, dāvana jau zem eglītes (sākumā domāju, ka v.d. 30.decembrī nav pats labākais variants, bet tak bērns 2x zem eglītes varēs dāvanas meklēt!), izvēlējos pašu skaistāko dāvanu papīru - tādu, kurš visērtākais un labākais plēšanai :)

Esmu atpakaļ Svara Vērotājos. Esmu uzēdusi liekus 6 kg. Cīņa ir sākusies! Pa pirmo nedēļu jau -1 kg.

Nu čau! Šodien aizgāju pusdienās, pēc tam parciņā pasēdēju 10 min un tagad staigāju sarkaniem vaigiem apkārt. Priekšā nedēļas nogale, gribētos izbraukt ārpus Rīgas, bet ar sabiedrisko slinkums. Un vispār man ir jāizdomā dāvana Ukrainas vēstniecībai uz 15 gadu jubileju. Nav ne jausmas, ko varētu dāvināt. Būs jādāvina kokle. Lai mācās spēlēt!
Un man atkal uzmācas domas par to, ka vajag mācīties. Kad rakstīju maģistra darbu, tad domāju, ka nu gan vairākus gadus nestudēšu. Bet atkal gribas. Baltu filologos. Un gribas tā, ka acīs cērtas..

Pēc divu nedēļu projām būšanas darbā atgriezties ir grūti. Gandrīz neiespējami. Nevarēju vien no rīta sapucēties. Pēc tam vienkārši sēdēju gultā un nekur negribēju iet. Un rodas tāda nolemtības sajūta, ka nekad nedarīšu darbu, ko gribu. Un tikai viena iemesla dēļ - es nezinu, ko gribu. Nav forši vecumā, kad 30 jau tepat blakus (nu, 3 līdz 30 nav daudz, vai ne?), nezināt, kāpēc es esmu šeit un ko es gribētu darīt. Domas iet un nāk, bet nekā konkrēta nav.Pirms divām dienām nopietni apsvēru domu iestāties Baltu filologos. Pirms tam - mācīties par sākumskolas skolotāju. Un vēl dažreiz man gribas tādu darbu, kur es varētu vienkārši savā nodabā sēdēt un knibināties. Ej nu sazini, vai tas uz labu vai sliktu.
Pirms nedēļas aizstāvēju savu maģistra darbu. Pat 8 dabūju, kaut arī darbojos sakostiem zobiem un līdz pēdējam brīdim neticēju, ka izdosies. Bet nedomāju, ka gribu menedžēt kultūru. Nez, ja nu gadītos kaut kas interesants, tad varbūt. Bet pašlaik vairāk liekas, ka izniekoti 2,5 gadi (+1,5, ko novilku, nerakstot to sasodīto maģistra darbu).
Esmu neizlēmīgs cilvēks.. Vai varbūt nē?

Tā klusiņām būs arī otrdiena pagājusi. Pēc vakardienas lielajiem darbiem, šodiena tāds nieks vien likās. Vakarā vēl jāaiziet uz masāžas kursiem, jānokārto praktiskais eksāmens, un sertifikāts būs rokā. Tā kā - ja kādam vajag klasisko masāžu uztaisīt, esmu jūsu rīcībā :)

Man iet labi

Es šovakar biju laba un uztaisīju visiem dzīvokļa iemītniekiem vakariņas: siera-dārzeņu zupu un cepeškrāsnī ceptas siermaizes. Visi apmierināti, es pati - visvairāk.

Jess, beidzot piektdiena. Priekšniecības nav, viss kluss un mierīgs. Nenormāli nāk miegs, bet vēl līdz vakaram ilgi. Šovakar paredzēta pasēdēšana ar sen neredzētiem draugiem. Bet tas labi, ka sen neredzēti. Kā ar red izspriedām - tas nozīmē, ka visiem iet labi. Vismaz pēc savas pieredzes spriežot, tā tiešām arī ir..

Šodien darba pilnas rokas un laiks paskrēja nemanot. Tagad ir liels sagurums un pēdējā stunda darbā, noteikti, vilksies kā mūžība. Nedēļas nogale bija ellīgi laba. Sen nebiju spēlējusi galda spēles līdz 5.30 no rīta. Un vēlāk kino seanss ar daudz labām filmām. Vakar pirmo reizi noskatījos "One Flew Over the Cuckoo's Nest". Iepriekš likās, ka tas nav priekš manis, tāpēc nemaz nealku skatīties. Arī šoreiz nē. Bet jaunajam cilvēkam dikti gribējās. Un nenožēloju. Tik Billija dikti žēl..

Ceļā pie manis ir Twin Peaks. Man bija gadi 10, kad viņu rādīja pa TV. Paliku pa nakti pie draudzenes, viņai vecāki bija prom. Un tad mēs abas, baidīdamās un zem segas slēpdamās, skatījāmies.. Nez vai vēl joprojām man tas seriāls liksies tikpat aizraujošs?

No rīta biju pie acu ārsta. Sapilināja kaut kādus pilienus. Tagad izskatos tā, it kā būtu salietojusies - acu zīlītes vienkārši milzīgas. Nice..
Šodien ienāca kolosāla ideja prātā par darba vasaras pasākumu. Uzreiz liekas, ka viss iespējamais darbs šodien padarīts un jāiet mājās gulēt..

Jāmēģina ar ceturto reizi ķerties klāt maģistra darba rakstīšanai. Nevaru vien saņemties. Bet jūtu, ka nedēļas nogalē būs jāķeras klāt.

Un šodien man vakariņās būs puķkāposti rīvmaizē un sierā.

Es gribu aizbraukt uz:

a) Islandi
b) Norvēģiju
c) Urāliem/Sibīriju
d) Grieķiju

a) man nespīd vismaz vēl gadus 2-3, uz b) tā kā varētu un kas arī, visticamāk, ir reālākais variants. Un es jau lēnām sāku sajūsmināties. c) man dikti, dikti gribas, bet tur vajadzīgas 3 nedēļas, kuras man darbā brīvas vienkārši nedos, bet d).. nu d) tipa varētu.. Bet visvairāk tomēr uz tiem ziemeļiem.. Un uz ziemeļiem gribas tagad. Kad auksti. Un kaut kur, kur nav īpaši daudz sniega.. Vai arī nē.. Kur ir daudz daudz sniega. Uz Polāro loku.. aiz Polārā loka..

Viss dzīvē iet uz augšu. Paliek arvien labāk un labāk. Un ticu, ka būs vēl labāk.
Izbaudu skatu aiz loga. Man patīk ziema. Patīk, ka vakaros ātri paliek tumšs. Tad ir liels miers. Atliek tikai ieslēgt mīļāko mūziku un baudīt.

Dzīve tomēr ir skaista :)

Manī ir modusies vēlme izteikties dzejā.
Tagad jāgaida, kad modīsies arī iedvesma.

Un gribu pirkt grāmatas. Daudz grāmatu. Tad paņemt atvaļinājumu un lasīt. Vai arī nepirkt. Vispirms jāizlasa tās, kuras jau esmu sapirkusies ar domu, ka kādreiz noteikti izlasīšu.

Vakar bija pirmā portugāļu valodas nodarbība. Izskatās, ka būs jautri. Pasniedzējs foršs un sola daudz uzdevumus. Un sūtīt dziesmas portugāļu valodā. Tā vieglāk valodu esot iemācīties.
Ļubļu :)

Vakar biju pie friziera. Gribēju nokrāsot smuki/šokolādīgi/kastanīgā krāsā matus. Bet pašlaik var teikt, ka esmu kļuvusi par melnmati. Bet nav slikti. Aristokrātiskajam bālumam ir lielāka iespēja izcelties.

Bīčpārtijs vispār nemaz nav forši. Ja man nebūtu ielūgumi un iespējas 6dien jau 12 naktī no turienes braukt prom, es būtu dziļi dziļi vīlusies. Nē, visticamāk es tur nemaz nebūtu bijusi.