9.00 vakarā pamods
bļahamuha, nodomāju
visa dzīve pa pilpelēm
pa rūsainām dzelzeļa rijām
guli uz smirdīga uzbēruma
un ķer mutē kaiju piles
bļahamuha, visas bikses netīras
muhas drīz celsies, pavasari taisīs par izpriecu
bļahamuha, tādas lamu vāceles nav dzirdētas izsenis
tu gribēji iztēloties par gudru cilavēku
tu tautu meitas resnās padues
tu turks uz sašķeltas es pupas
tu tajā raktuvē visu prātu izkūkojis
tu tik sašķets savā savdabībā, ka opiju pīpēt nepalīdz ne nieka
ne par mata tiesu gudrāks nepaliec
kaut sēdi pēc stundām un zubri ķīmiju
un blenz uz palmu sklases stūrī
un puņķus rij, jo kolbās nezinām šķidrums
un ja saspļausi savu žulti, var uzliesmot un aizdegties
viens izsists stikls maksā desmit latus
tā ir vesela mēneša kabatas nauda
pusdienām, kādas kabatas
drēbes dāvina dzimšanas dienā
ikdienā staigā rozā biksēs ar pogām kā meitenēm uz labo pusi
kurpes, nospodrini savas sūri grūti nopelnītās pūtes
tu esi stulbs, jauno pionieri, tu nogaršoji dzīves zalkti
un zagi mātei naudas kasti, tu pirki konfektes un meti zāle ķēdi
parafrāzes riji kā kamolus, sliekām glaudīji kamiešus
ar kamieļiem rotāji grāvja sienas un tapetēs ietini, kad sāka līt
tu visu putuplastu nozagi no stroikas un būvēji mājās HES
tu esi tas tur no tā ES, ā, tad jau labi, tad jau mums pa ceļa
es ar motocikletu taisos Kubu sabraukt, viņš manam mazajam brālim izsita zobu
tas tagad puņķains sēž mājās un skatās Oza zemi
to filmu, kuru es tev neatļāvu skatīties, jo tas varētu ietekmēt pasaules skatījumu
kā Kafkas Process ietekmēja tā stulbā budista redzesloku
iesim sist budistus, kad saule norietēs
viņi atkal visas kakas nozaguši no tualetes
salikuši uz sava veikala letes un dzen mušas ar divstobrenēm grūtām kaķēm
tu padomāji un tu saprati, mēs tālu šitā neaizbrauksim, mēs dzīves ceļa jūtīs kaut kur piepļūtīsim bikses
mūs noteikti kāds notrieks, varbūt arestēs pedofils policists
vai prezidentes kancelejas vadītājs
varbūt padebils kaimiņš, kas vienmēr dauza durvis
bet varbūt kāds burvis no Oza zemes
aizvedīs mūs uz pūķa muguras un nometīs kā bumbas uz aborigēniem
tie napalma liesmas saķersies plaušās un atdos visu zeltu ļaunajam burvim
tas to pārkausēs indīgā sērā un iemetīs pilsētas ūdens krātuvē
mūsu vecāki sadzersies viskiju un no rīta izslāpuši piegāzīsies pilni ar viegli uzliesmojošu šķidrumu
tas detonēsies divos pēc pusdienslaika un visas pilsētas nomales būs liesmās
bagātie iedzīvotāji sajutīs deguma smārdu un briesmas uzliesmojošas
un dosies pastaigā savos parkos ar suņiem un pūdeļiem un saviem seno vīnu krājumiem
stums ratiņus kā zvaigznes sazagušies ļaudis un nenojautīs ka ļaunais bruvis viņus vēro
tas tomātus sarāvis pilnu kuli, mest ir gatavs un mesties pats, ja būs nepieciešams
tas tēlos uz ceļa nokritušu zaru un kad tam brauks pāri, prasīs kompensāciju tiesā
un noalgos vislabāko advokātu, prokuroru, tiesnesi un sevi, pašu cildenāko no cilvēku īpašībām -
pa seju došanu
bļahamuha, nodomāju
visa dzīve pa pilpelēm
pa rūsainām dzelzeļa rijām
guli uz smirdīga uzbēruma
un ķer mutē kaiju piles
bļahamuha, visas bikses netīras
muhas drīz celsies, pavasari taisīs par izpriecu
bļahamuha, tādas lamu vāceles nav dzirdētas izsenis
tu gribēji iztēloties par gudru cilavēku
tu tautu meitas resnās padues
tu turks uz sašķeltas es pupas
tu tajā raktuvē visu prātu izkūkojis
tu tik sašķets savā savdabībā, ka opiju pīpēt nepalīdz ne nieka
ne par mata tiesu gudrāks nepaliec
kaut sēdi pēc stundām un zubri ķīmiju
un blenz uz palmu sklases stūrī
un puņķus rij, jo kolbās nezinām šķidrums
un ja saspļausi savu žulti, var uzliesmot un aizdegties
viens izsists stikls maksā desmit latus
tā ir vesela mēneša kabatas nauda
pusdienām, kādas kabatas
drēbes dāvina dzimšanas dienā
ikdienā staigā rozā biksēs ar pogām kā meitenēm uz labo pusi
kurpes, nospodrini savas sūri grūti nopelnītās pūtes
tu esi stulbs, jauno pionieri, tu nogaršoji dzīves zalkti
un zagi mātei naudas kasti, tu pirki konfektes un meti zāle ķēdi
parafrāzes riji kā kamolus, sliekām glaudīji kamiešus
ar kamieļiem rotāji grāvja sienas un tapetēs ietini, kad sāka līt
tu visu putuplastu nozagi no stroikas un būvēji mājās HES
tu esi tas tur no tā ES, ā, tad jau labi, tad jau mums pa ceļa
es ar motocikletu taisos Kubu sabraukt, viņš manam mazajam brālim izsita zobu
tas tagad puņķains sēž mājās un skatās Oza zemi
to filmu, kuru es tev neatļāvu skatīties, jo tas varētu ietekmēt pasaules skatījumu
kā Kafkas Process ietekmēja tā stulbā budista redzesloku
iesim sist budistus, kad saule norietēs
viņi atkal visas kakas nozaguši no tualetes
salikuši uz sava veikala letes un dzen mušas ar divstobrenēm grūtām kaķēm
tu padomāji un tu saprati, mēs tālu šitā neaizbrauksim, mēs dzīves ceļa jūtīs kaut kur piepļūtīsim bikses
mūs noteikti kāds notrieks, varbūt arestēs pedofils policists
vai prezidentes kancelejas vadītājs
varbūt padebils kaimiņš, kas vienmēr dauza durvis
bet varbūt kāds burvis no Oza zemes
aizvedīs mūs uz pūķa muguras un nometīs kā bumbas uz aborigēniem
tie napalma liesmas saķersies plaušās un atdos visu zeltu ļaunajam burvim
tas to pārkausēs indīgā sērā un iemetīs pilsētas ūdens krātuvē
mūsu vecāki sadzersies viskiju un no rīta izslāpuši piegāzīsies pilni ar viegli uzliesmojošu šķidrumu
tas detonēsies divos pēc pusdienslaika un visas pilsētas nomales būs liesmās
bagātie iedzīvotāji sajutīs deguma smārdu un briesmas uzliesmojošas
un dosies pastaigā savos parkos ar suņiem un pūdeļiem un saviem seno vīnu krājumiem
stums ratiņus kā zvaigznes sazagušies ļaudis un nenojautīs ka ļaunais bruvis viņus vēro
tas tomātus sarāvis pilnu kuli, mest ir gatavs un mesties pats, ja būs nepieciešams
tas tēlos uz ceļa nokritušu zaru un kad tam brauks pāri, prasīs kompensāciju tiesā
un noalgos vislabāko advokātu, prokuroru, tiesnesi un sevi, pašu cildenāko no cilvēku īpašībām -
pa seju došanu