es redzēju debesis fotogrāfija uz fotogrāfijas es redzēju cauri sniegpulkstenīša sirdij tu nopūti sveci smagi un nopūties pakaļ aizlido pēdējais vilciens tu nobeidzies tu manu mazo snigpulksteni nobrauci ar divām resnām un melnām riepām pēc kārtas no sākuma ar vienu tik rievainu kā rupjmaize tad ar otru tik rievainu kā pirmā maija palodze kā pagaidi, kā apstājies, tu paņēmi pēdējo balonu kā debesīs paceļas dvēseles pēc izslēgtas elektrības padeves tu apstājies pie manis stāvoša un noliki galvu groziņā pie kājām es piņķerēju šallē sasietas atslēgas tās zvana un es atceros tevi tu zvanīji, kad manis nebija mājās es biju izgājis pastaigāties un ālējos kad atnācu mājās, viss sniegs bija nokusis visas trepjutelpas sienas nošķiestas divas izbrīnītas acis uz mani skatījās no puspavērtām durvīm uz pagrabu ies ieslēdzu gaismu un sāku varīties ziņkārē kas mani sagaida pēdējā minūtē kad viss, kas ir palicis, man rokā zem paduses kad bārdas rugāji iziet ielās un pikets pret mauzoleja likumiem es vienreiz tā aplauzos tagad vairs negribas tagad un vienmēr turpmāk es būšu pa rokai, kad vajadzēs es šaušu strazdus un līņus ķeršu ar savu lielo un resno makšķeri es lāčus dīrāšu un cilvēkus likšu cietumā es kāršu karogus svētdienās un kūkas cepšu pašvaldību vēlēšanās bet lūdzu, lūdzu sniegpulstenīt atnāc vēl reizi pie manis izdert visu tēju ar maizi un medu un rūgušpiena stacijas mums rādīsies sapņos no atejas atskanēs baisi smiekli tur Teteris no 40. mājas iekritis un negrib kāpt ārā izsauca ugunsdzēsējus, bet uzraksts ir nodrošināts mājai pie kurienes, neatsauc atmiņas māja tu turies, mēs nākam ar skavām izārstēt apziņu, katru apziņas parazītu izdarīt tā, ka smēķēt negribas visiem nokniebt pincīša galiņu visus padarīt par tēlnieka mācekļiem visiem sevi veidot, nekad nepabaigt un streikot, ja valdība izrādās krāpnieki kājnieki un tankisti, suns un četri autisti no kora Kamēr-nenāc-mājās-sēdi-krogā-un-dzer-alu |
|
Previous Entry · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |