magnetisms

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
tu mani pazemināji rangā par trim
trim karotēm cukura
trīs holesterīna pakāpes
pēc katras no kurām jātaisa operācija
jāveic attīrīšana saskān ar
tā kā, ņemot vērā, savā ziņā
skriet sienā
iedomājies, kādu caurumu var izsist ar regularitāti
cik lielus panākumus var gūt ar pubertāti
tu iekliedzies un sienas klausās
tās visas ir dūmakainas
tām visām pūkas no deguniem, tās ausās
ar ausīm klausās, ar deguniem bakstās
skatās un neliekas manītas
izliekas, maitas, varbūt maisveida
bet varbūt rokās saķertas mušmires
vai tad nepazīsti? sarkanas ar baltiem plankumiem
kā sniedziņš un uzsnidzis un tad katrai pārslai pa virsu lietus lāsi
kā tādu marcipāna mākonīti
tu domāsi, varbūt izliksies
bet tikai izlecis cilvēks sapratīts
tos četrpadsmit stāvus līdz peivmentam
iebetonētās holivudas zvaignzes un plaukstu platfromas
tādas bikses platiem galiem kā Taksistā
tādas trakas frizūras kā Taksistā
kā izsisti zobi smaida uz mani
visi gurni nobersti jēli
tev pistole spiež kaulus
tavus maigos bērna mugurkaulus
pie ortopēda sēdēju stundu
iznācu pavisam cits cilvēks
pilnas kabatas zelta
zobus varēšu ielikt no jauna
varēšu izskatīties kā filmās
kā Deniro ar ķēdi pie suņa
kā tai mafijas filmā
kur es biju filmēties vilnā
ha, tu taču esi pavisam stulbs
vilna un vasara
savieno mani tēvija
tu traka vasara, kad karstums mūs nodevīgi masē zem vidukļa
tu esi traka, es saku, tu esi tik traka kā mana krustmāte
es sevi nokristīju sātana baznīcā
sātans ir vecs, smirdīgs perdelis
tu neticēsi, labāk dari, to visi tagad mūsdienās dara
to visi ir iesākuši darīt un to tev būs darīt līdzi
skaties manas kustības, iegaumē, varbūt nofilmē
tad videomontē un atrādi man savas krūtis pirms ieši uz ielas pēc rupjmaizes
brūtes stāv rindā un negaida paniku
pašas kā lielākais pārsteigums vakara
novilktas apavu zoles un blūzes
kleitu piegriezumi un caurspīdīgs piegriešņu papīrs
visas laiko apakšveļas un krūze
stāv rindā pavērtām mutēm un mutējas
sarkanas lūpukrāsu pēdas paliek visur kur skatos un eju
kā sekojot Ansītim viņa drupaču gaitās
vedu Grietiņu uz azbesta kalniem
tur brīvdienās ekskavatori nestrādā
bet no nosmulētie vadītāju ģīmji
publicē avīzēs savas sievas slepeni taisītas kailbildes
un saņem naudu par katru klikšķi
aizsūti draugam adresi, tas aiziet uz saitu, noklikšķina, to saskaita, mēneša vai ceturkņa, ja bildes nav labas vai ne pārāk vai tādas uz trīs ar mīnusu
jo labākas bildes jo vairākas piesakās
visām ir krūtis kā gumijas košļenes
tu vari staipīt to čeku, ko saņēmi
vari mēģināt izbirdināt satīru
dimantus varbūt, rubīnus tur, safīrus
kodolreatoru varbūt gribi projektēt
vai milicijā strādāt par stukaču
par KGB aģentu, par putuplasta cilvēku
par slepeno lietussargu špricētāju
par uzpērkamu un bez morāles
varbūt tādu, kas zin labāk par Allāhu
varbūt gribi sevi pasludināt par Dievu
bet tad tev no sākuma būs jāizdzer saindēts piens
ar etiķeti būtu labāk
jo tad es būtu drošās rokās
debesīs mani autobusi gaida
un katrā no tiem sēž tukša maika
kas mani sagaida ar applausiem
un es noguris no ceļa sāku iet lēnāk, bet tuvojos arvien ātrāk un ātrāk un sāku bažīties, ka sasitīšos pret dzelteno karkasu, kas manas saules dienas saskaita un kvītis vēl paprasa, sasummē un izmaksā man tās niecīgās sardīņu apkakles, kas mani notur par tūristu un apkrāpj par
* * *

Previous Entry · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry