magnetisms

es varētu pārtraukt satraukties
un ieiet vecajās sliedēs
kad darbi ir padarīti plauktā
un pienā vār ielēkt salto
bet miers nav saprotams savādāk
kā iedurta svece sviestā
un sacelties pet personisku labsjaūtu
lai nodurtos miegā

un iztecētu pēdējās asinis
ar upes gultni rokās
kā jaunā dzīvē ielasta laiva
ar lauru lapu vainagu uz galvas
kā starmetis pludmalē piekauts
un atstāts asiņojošā kuadzē
ar citiem laikrakstu virsrakstiem
par pažobeles bailēm

bet tikai cipreses smārdu slēpj klusi
no otras puses atnākuši
lakstīgalu zābaki
un dūņās iebetonē mani
ar koka sejas izteiksmi
un drausmīgu rūgušpiena pieri

tu kļavas lapas manī saspraudi
un pati notini
es Gustavs Mālers
bet tu mans Klucis
ar lakstīgalas ātrumkloķi rokā
es izeju istabā gulēt
uz grīdas laimes akas pil
no griestiem pēdējs atvadu sveiciens