kāds stulbs un neprofesionāls izgājiens tik niķīgi pakārties gaismas staros un gārgt tik lieliska un nevainojama muļķība bet tikai helikopteri zin atbildi un dudina ātrāk par vilcieniem tie tiek cauri tuneļiem un gaismu otrā galā pārvērš par uguni kā pīpināt gājēju pārejai vai dzērājiem noskrandušiem un slimīgiem kā maisveidīgā pufaikā iebāzta dzērāju sieviete ar numuru astoņi uz piedurknes kas atglauž savus taukainos matus un atvāž līkos zobus es tad iedomājos, varbūt tas ir kultūra tas kā augstas attīstības pakāpe par benzīna dvaku kā CalvinKlein džinsi kā Levis strauss saēdies smiltis kā trulās sāpec no pārgulēta samizdata un teatrāli gumijas zābaki uz matrača malas tu visu atradi par smieklīgu esam tikai zobos palika resna adata vai krūšturis es neņemos būt pirmais spriest kājām pa priekšu rokā iekšā tikvien tā prieka uz gurniem un sirdī iekšā tikvien to stalažu, lai stalaktītus grauztu un putnuiedēkļiem cekulu kaltu beztolks, tu resnā zarna no marmora tu gugenots nedataisīts un bāls es vēl vienu marku ar Marksu paņemu un izšķīstu kristāliskā ziemā uz palodzes |
|
Previous Entry · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |