es nokritu no kalna un pārvēlos nebiju uzreiz pie saprašanas vēl brīdi gulēju vaļā acīm baidījos pakustēties, varbūt kaut kas salauzts bet tad jau apēstās pusdienas nosēdās prāts palika mierīgāks un vilka uz gultu izģērba mani maigas rokas un sāka masēt man locekli tas izauga lielāks par karību vulkānu un nobeidza nabaga spārīti savos lavas izmešos tie izšāvās un apķērās kā upe skrejoša nevar apstāties tā noslauka visus logus pirms pavasra un visām mušām izrauj kājas no gurniem paliek tikai tievi kauliņi gar kuriem sulojas sulainis kaulains kaulainam kaulam kā kaulu kaula smadzenēm kalpi tu nejoko kā toreizēja pietāte, paskaties apstājies ieelpo dūmeni tev taču brīdi atslodzei iedeva un tagad kā parkinsona slimība mūziku izdzenā vaļa sirdī vēders gurkst iedzert kolu ar sīrumu divas tabletes tailenola putekļu tera flu kapilāru dziedzeri un pesticīdi mani padara mierīgu |
|
Previous Entry · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |