es cenšos sev iegalvot, ka tāda nepastāv
ka tīri prāta manevri un mākslīgo tiltu celtniecība no pantoniem
bet tikai un vienīgi grūtsirdīgi grūdieni
no apakšas, varbūt briesmonis
varbūt iesprostatas zivs administrācija, arodbiedrība
kādas citas jūras veltis
viss paredzēts apēšanai
un referenču izdarīšana it kā nekam nebūt derīguma termiņa
itkā visa mūžība būtu sterilizēts piens
un sterilizēts bullītis, lai laidarā mierīgi
un gaiļi un vistas un mēslu smārds
tikai ar dakšām var atstāt vārtus vaļā
lai ienāk svaigs gaiss un saule nepaklūp uz dakšām
tikai kūtī ir dakšas, saka tēvs pie galda
cepas maize tosterī, bez drošības mehānisma
es reiz nošāvu cilvēku netīšām ar dienesta pistoli
bet kaunu, negodu, nožēlu nejūtu
tas bija nelaimes gadījums un es to varu racionāli pamatot
viss, kas ir ārpus mūsu sapratnes, to visu vajag izolēt noteikti
ja ienāk prātā doma negudra, to nodto mācītājam cellē
tie gudri ir un zinā kā rīkoties
tie pakar kaunu vai citu domu, piemēram, nožēlu
pakar savā tumšā pagrabā ar akmens velvēm un sit līdz tam pazūd apziņa
līdz izslēdzas sapratne un viss palikušais ir tikai ilūzija
tādā sarkanā agonijas mājelē
mani iespundēja uz ziemassvētkiem
vēl tagad kaujos ar murgainiem sapņiem starp tēvreizēm
bet pastpēt nokrustoties, pārmest krustu, nomainīt kāju uzsvaru, salikt zilbes un divdabja teicienus
mēs visi esam dieva bērni un katram uz mutes pietiks vietas, uz lūpām, lai citam neteiktu ļaunu
lai glabātu sevī dieva vārdu un pesteļus gaiņāt kā barbaru armijas kaijas gar krastu
gadsimtiem ilgi saglabājas tikai stabilas vērtības
indivīdam nav nekādas teikšanas
vēsturi nosaka baznīca, valdība, svētais gars un cars Vladimirs Suvorovs
tu gribēji draudzēties ar viņa attālu mazmeitu, gāji viņai lūgt Mērnieku laikus vidusskolas obligātā kursa ietvaros
bet viņai apakšbikses bija baltas un tu tās nekad neredzēji
tikai iztēlojies ka ka jāj baltu poniju un savās fantāzijās aizvirzījies uz pareizā ceļa
aizmirsi sevi iepērt pirms miega un vēderu glaudot priecājies par proteīna koktēļu iedarbību
olas un banāns no rīta, auzu pārslu putra un plika novārīta vista ar rīsiem, tāda karaliska diēta
un muskuļu masas trīsas un visas dzīslas kā dzītas kuces pakaļ jaunajam Sīsifa kalnam
kas apkakājies ceļot putuplasta plecus, citu komjauniešu atstātās pļekas
kā zaļumballē izbraukuši barbari, vandāļi, kā sarkanās armijas palaisti slepkavas mierīgā lauku novadā
tā mēs viņus visus izvarojām un atstājām beigtus vāļājamies grodos un dzirnakmeņus sējām pie Šlesera sejas
lai tā pirmā ierauga dieva sodāmības kodeksu baiso Kodeksa grāmatu baltos cietos vākos nogrābstītos ar liekuļu svaru
ar ķerru ved savus vēderus japāņu mandarīni un pērk brīvdienu kotletes Kanāriju salās
tikai gudrais sapratīs visus ietves likumus
un paģērēs sev labākus dzīves apstākļus
tikai saulainiem cilvēkiem pietiks drosmes atkāpties
un noskatīties uz garām rindām lielveikalu skatlogos
lai nākamajā reizē būtu pacietīgs
savādāk atņems pēdējo kreklu un bikses
paliksi par apsmieklu partijai, draugiem un kavalieriem
visam geju bataljonam no Sīriņu kalniem
no lielajiem Alpiem, no motokrosistu ķiverēm vērsies acis kā mehāniskās ķēdes
kā ar roku griežamas atslēgas un Bariko jauni sarakstītās grāmatas
iedomājies ainu, stāv grāmata uz galda un tev rokā ir ērts tērauda nazis
ko dara nacisti sapņos, kad atrodas izeja
kā aizmūk no cietuma kara noziedznieku atmiņas
kā atdalas miesa no asinīm, kur paliek gars tai visā putrā un nemaņā
kā var mocīt nevainīgus iespiedējus, ka Mein Kampf publicē presē kā lielu panākumu literatūras gaumīgā lielformāta presīte
visiem lieliem cilvēku mīļotājiem, visiem, kas vēro svaru vai lielās
visiem un nevienam izņemot, tikai un vienīgi trauksmainas atmiņas, preses relīzes un