es apēdu visu gaļu no šķīvja piedzimu ar nazi mugurā un tagad guļu uz mutes kanālā zivis manu asti ēd es esmu kodolzinātnieks no Nezinīša uz Mēness jūs zinājāt Mēness fāzes jūs zinājāt zelta frāzes un veikalā izvēlējāties labāko linu caurākās lāpas un košāko krāsu trubadūra traumas vesels saraksts tik garš kā tērce no mutes no siekalu upes, noliela attāluma mesti akmeņu krusa visas vistas kā Windows jaunā sistēma visas gaiļu cekuli un priekšmeti gausai izkārtošanai jauni deko stili un garmatainas samtenes tu trūcīga Lomonosova sieva, bet tie gadsimti bija tik drūmi un auksti tad jau labāk ieiet Jāņa Rozes grāmatnīcā un iznākt ar kaudzi kauna par nozagtu pildspalvu izraidīts mežā un neko no ierastā ritma neatmin tikai ozola zīles un kaprāļa rangu tikai nomierinošas zāles un nekāda entuziasma gaļa nogalina cilvēku, tas ir fakts to pat grāmatā var izlasīt vēl neuzrakstītā un tualtes papīru izritināt pār šoseju, lai nodomā, ka ceļa beigas un jāsāk lidot un Marsu, Venēru, paparaci pili vai pili no knupīša kā sausu pienu iejauc putraimos, kas uzbriest no lielas uzmanības devas no pārlieku liela sāls daudzuma kā avīzes DDD dīdītāji un pretekļi viņiem ir rozā, nē rižas bārdas un katru to kustība dveš dvēseliskas sāpes par mostrozu degvielas trūkumu un dzīvnieku sāpju pakāpi bet gaļas kombināts klusē un mums visiem ir ļoti ierobežots klape kā mušu sitama pletne, tikai ar asumiem un elektrības ganu kā guļošu policistu, kā mirstošu likuma kalpu, kā nospārdītu trotuāra apmali un Kaligulas galvgali tikai ar trosēm mums izdosies atminēt mīklu, pastaru un nekur neuzrakstītu tikai ar neizsīkstošu entuziasmu un apkārtni neredzošu bērnu dzemdējiet sev atvases, kā salmi no gumijas prieka |
|
Previous Entry · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |