kaismīg rosola bļoda
ir auksts
es iešu apēst pa kanti
tu nāc arī
ar ēdi un kraupainu sēni
pagaidi papriku
paņem pie rokas autobusu
mašīnas palaidiet bērnus uz pārejas
pārējie tēlo bērnus kaut ir pieauguši
jūs tēloja skolotāju bērnus
lai varētu skatīties mammai zem svārkiem
bet tikai katrs no mums pazīst cisternas
tās visas mūs apputekšņo un palaiž ganībās
jūs varbūt iedomājaties esam gudrāki
bet ar žileti var saprast slēptos draudus
un Tarkovskis man atsūta vēstuli
kurā ar lillā burtiem uzaicina uz izrādi
viņš mani grib seksuāli pavedināt
nemanāmi izvedināt no bērnudārza nožogojuma
varbūt pat aiz gurniem pacelt pāri un otrā pusē atkal piesteigties veikli un nocelt nost
un uzdāvināt man rozā banti un tajā iesieties pats kā dāvana
un raisīt savus vārdus un nabas saiti
kā Lielvārdes jostu pārņemtā nacionālismā
tikai divi klusumi ir palikuši pāri
vienā no tiem es nolieku karoti
pirms skaitīt tēvreizi un mesties zupā
un karot ar kartupeļiem un
ienaidnieka kuģus gremdēt ar asu skatienu
un tabasco mērci
visas tās garšvielas
nolīst kā sālīta patiesība pār maniem trauslajiem pleciem
un es varu pacelt tikai savas bēdīgās acis
ja kastrolis, šis numismātisma oreols
šis pierādījums par ārpuszemes civilizācijām
es to notriekšu kā notriec kingkongs lidmašīnu
ar veselu kravu bērnu bāreņu
un vecu sieviešu ar baltām bārdām uz dzimumzīmēm vai bez tām
bez pases vari izbraukt cauri Eiropai, ja vien esi ticis iekšā
bet iekšā mēs visi kā iešūtas ampulas
un nanotehnoloģiju pareģi un geji
visiem mūsdienu filosofiem un ārstiem
ir gejiskas tendences
tikai sarkanā krusta pēcteči
mani var savaldīt pa ežiem nosaucot
un ar roku atmetos it kā sakot, neej tik tālu, tur tālāk ir pudurs un tu nespēsi atgriesties, tu apmaldīsies un viss, kas paliks pāri no tavas atmiņas būs baltiem diegiem izrakstīts, it kā gribot teikt, bet noklusējot, ka Viserons ir debešķīgs tēvs, bet tikai retais no mums sastaps to kungu, to augsto spēku, kas nomiris mums par godu
krāc māllēpju pudurī pie izspļautām košļenēm un vecām meiteņu biksiņām
ir auksts
es iešu apēst pa kanti
tu nāc arī
ar ēdi un kraupainu sēni
pagaidi papriku
paņem pie rokas autobusu
mašīnas palaidiet bērnus uz pārejas
pārējie tēlo bērnus kaut ir pieauguši
jūs tēloja skolotāju bērnus
lai varētu skatīties mammai zem svārkiem
bet tikai katrs no mums pazīst cisternas
tās visas mūs apputekšņo un palaiž ganībās
jūs varbūt iedomājaties esam gudrāki
bet ar žileti var saprast slēptos draudus
un Tarkovskis man atsūta vēstuli
kurā ar lillā burtiem uzaicina uz izrādi
viņš mani grib seksuāli pavedināt
nemanāmi izvedināt no bērnudārza nožogojuma
varbūt pat aiz gurniem pacelt pāri un otrā pusē atkal piesteigties veikli un nocelt nost
un uzdāvināt man rozā banti un tajā iesieties pats kā dāvana
un raisīt savus vārdus un nabas saiti
kā Lielvārdes jostu pārņemtā nacionālismā
tikai divi klusumi ir palikuši pāri
vienā no tiem es nolieku karoti
pirms skaitīt tēvreizi un mesties zupā
un karot ar kartupeļiem un
ienaidnieka kuģus gremdēt ar asu skatienu
un tabasco mērci
visas tās garšvielas
nolīst kā sālīta patiesība pār maniem trauslajiem pleciem
un es varu pacelt tikai savas bēdīgās acis
ja kastrolis, šis numismātisma oreols
šis pierādījums par ārpuszemes civilizācijām
es to notriekšu kā notriec kingkongs lidmašīnu
ar veselu kravu bērnu bāreņu
un vecu sieviešu ar baltām bārdām uz dzimumzīmēm vai bez tām
bez pases vari izbraukt cauri Eiropai, ja vien esi ticis iekšā
bet iekšā mēs visi kā iešūtas ampulas
un nanotehnoloģiju pareģi un geji
visiem mūsdienu filosofiem un ārstiem
ir gejiskas tendences
tikai sarkanā krusta pēcteči
mani var savaldīt pa ežiem nosaucot
un ar roku atmetos it kā sakot, neej tik tālu, tur tālāk ir pudurs un tu nespēsi atgriesties, tu apmaldīsies un viss, kas paliks pāri no tavas atmiņas būs baltiem diegiem izrakstīts, it kā gribot teikt, bet noklusējot, ka Viserons ir debešķīgs tēvs, bet tikai retais no mums sastaps to kungu, to augsto spēku, kas nomiris mums par godu
krāc māllēpju pudurī pie izspļautām košļenēm un vecām meiteņu biksiņām