magnetisms

raidlaiks piesteidzās bez biļetes
vecmāmiņas balsī kā mazam sumpurnītim
"nu, kas tad ir, manu mazo uķi uķi"
un tad dārdēja tanki un kruta bumbas
visiem spēļu laukumiem radās brūces
gan galda hokejam, gan lauka futbolam
visi skriet uztrennējušies tagad muka
ar paceltām rokām un plīvurainiem matiem
tik daudz sekas saņemtas izstieptās rokās
izskatās, kāds gribēs lidot
pakaļ drausmīgai steigai
un satelīta signāliem
varbūt gribi nokosties gabaliņu marsa?
kā būtu ar venēru vai venērisko slimību
vai esi gatavs uzbaroties par tonnu
apēs resno stūri melnas šokolādes
kļūt brūns sejā nēsāt sejā solāriju
nēsāt sevī solaris un palakņuku
un jocīgi šķobīties vārdos izrunā
un izrunā mani skadri vai es tev sitīšu
ar pincetei līdzīgu priekšmetu
ko nav ļauts ienest lidmašīnā
atskrūvēt lodziņu, izsist durtiņu
parauties līdzi vējam un atcerēties par bagāžu
ak dieniņ, kā nenoveicās, visas manas kosmētikas
visas mana māla figurīnas
es tagad būšu dieva vagīna
un nekautrīgu čurāšu tēvreizi pār bagātajiem
pār nabagajiem, pār savu uzdrīkstēšanos
pār savu mestrāciju
es būšu goliāts bez deguna
es būšu sausās brokastis
nošmaukts atlikums pie kases
kasi mani ar vērša pautu
un laid dziļas saknes manās smaganās
ar velniņa radziņu uzar man ābolu
iedēsti sēklu nāsī starpsienas vedumā
vidusausī, galvgalī, krējuma podiņā
izmisuma rotātā loga rūtiņā

laikam pa nakti piezagās kapralīts
izplūkāja segai oderi
iedūra dažas spīdīgas adatas
nolocīja galviņas
helo helo
we are here for e
plīz rejoice
helo kitty
ne nē nē
biezpiena taure piepūsta pilna ar acetonu
līksmas prieka šaltis
un dīkdienība ar varenības smārdu
pēc koklēm izslāpušas validola tabletes
un papeles, kas prasa jautājumus
pieci karāti iestājas par
mīlestības uzbārstījums
kailas miesas vienveidīgums
ar vilni pa šoseju
un kaklasisknas vienādojums
esi ar bezsmadzeņu būtni
ar kalpaka bulvāri
ar dažādām sānielām
ar butafora ordeni
es izlēju līksmību
sešos vakaros, lai par septīto
kustoni domātu astotais
no kvadrātsaknes nebēg tikai 9
vienveidības maisiņi

r.k. man skatījās acīs, lai ieraudzītu pazemību
bet pa zemi rāpoja karātavas un sita pa ceļiem
lai nobrūk daudzās rundāles pils,
kas satur kopā audus ar striķi pāriet kanātu
un durkļi ietriecas ribas masīvā
kā tūkstošiem logi visi laiž gaismu
lai mājas sirds pārstāj ģenerēt smilgu
pārtrauc kaija bez kājas un jūra pielīst asaru
kas asinis netīra, tam kurpes tārpainas
un gurgst sniegs gurnos iemeties sifelis
daudzas naudas barikādes manas iesnas pētī
zem lupas zem mirkoskopa uzblīdusi lūpa
un es kožu laupījuma vados lai tas pārstāj pīkstēt
jo no marsa atnāca cilvēka bērns un nosvinēja zemes bēres
lai ar trolejbusa stabu uzdurtu sev iesmā pētersīļa dūšu
un drāztos ar kaučuka riepām pa stāvām sienām
un grabažas vāķītu kā pē peldes sērskāpes baudā
atliek tikai gali, kas atlokas vējā un pa lodi
skrien sakarsēta palodze, pielodē to mātes platei
un nomaini kronīti un zoba nr. tāda kāds tev pat sapņos nerādās
jo sapnī atnāk tēvs un norāj pastaro tiesu
par tās atklātību un homoseksualitāti
dod man dieviņ paturēt tavu roku
precībās kad nonākam uz gaišā altāra
sāk līt zeltītais lietus bezgalīgais
un caururbj katru mīļu galvakausu
lai iekaisētos rumpī pārvērsties par dieviņa zizli
tik zili ir graudi uz mana galda
tie formē stratosfēras
un kakā kur pagadās, jo tārpiņš rāpot licenci ieguvis
un rāpo kosmosā pa stabiņiem no gaismas plīts
no flīzītes, kas spoguļo dievišķo
un gaida labdarības suņus atnesam medījumā balto labradoru