9.00 vakarā pamods bļahamuha, nodomāju visa dzīve pa pilpelēm pa rūsainām dzelzeļa rijām guli uz smirdīga uzbēruma un ķer mutē kaiju piles bļahamuha, visas bikses netīras muhas drīz celsies, pavasari taisīs par izpriecu bļahamuha, tādas lamu vāceles nav dzirdētas izsenis tu gribēji iztēloties par gudru cilavēku tu tautu meitas resnās padues tu turks uz sašķeltas es pupas tu tajā raktuvē visu prātu izkūkojis tu tik sašķets savā savdabībā, ka opiju pīpēt nepalīdz ne nieka ne par mata tiesu gudrāks nepaliec kaut sēdi pēc stundām un zubri ķīmiju un blenz uz palmu sklases stūrī un puņķus rij, jo kolbās nezinām šķidrums un ja saspļausi savu žulti, var uzliesmot un aizdegties viens izsists stikls maksā desmit latus tā ir vesela mēneša kabatas nauda pusdienām, kādas kabatas drēbes dāvina dzimšanas dienā ikdienā staigā rozā biksēs ar pogām kā meitenēm uz labo pusi kurpes, nospodrini savas sūri grūti nopelnītās pūtes tu esi stulbs, jauno pionieri, tu nogaršoji dzīves zalkti un zagi mātei naudas kasti, tu pirki konfektes un meti zāle ķēdi parafrāzes riji kā kamolus, sliekām glaudīji kamiešus ar kamieļiem rotāji grāvja sienas un tapetēs ietini, kad sāka līt tu visu putuplastu nozagi no stroikas un būvēji mājās HES tu esi tas tur no tā ES, ā, tad jau labi, tad jau mums pa ceļa es ar motocikletu taisos Kubu sabraukt, viņš manam mazajam brālim izsita zobu tas tagad puņķains sēž mājās un skatās Oza zemi to filmu, kuru es tev neatļāvu skatīties, jo tas varētu ietekmēt pasaules skatījumu kā Kafkas Process ietekmēja tā stulbā budista redzesloku iesim sist budistus, kad saule norietēs viņi atkal visas kakas nozaguši no tualetes salikuši uz sava veikala letes un dzen mušas ar divstobrenēm grūtām kaķēm tu padomāji un tu saprati, mēs tālu šitā neaizbrauksim, mēs dzīves ceļa jūtīs kaut kur piepļūtīsim bikses mūs noteikti kāds notrieks, varbūt arestēs pedofils policists vai prezidentes kancelejas vadītājs varbūt padebils kaimiņš, kas vienmēr dauza durvis bet varbūt kāds burvis no Oza zemes aizvedīs mūs uz pūķa muguras un nometīs kā bumbas uz aborigēniem tie napalma liesmas saķersies plaušās un atdos visu zeltu ļaunajam burvim tas to pārkausēs indīgā sērā un iemetīs pilsētas ūdens krātuvē mūsu vecāki sadzersies viskiju un no rīta izslāpuši piegāzīsies pilni ar viegli uzliesmojošu šķidrumu tas detonēsies divos pēc pusdienslaika un visas pilsētas nomales būs liesmās bagātie iedzīvotāji sajutīs deguma smārdu un briesmas uzliesmojošas un dosies pastaigā savos parkos ar suņiem un pūdeļiem un saviem seno vīnu krājumiem stums ratiņus kā zvaigznes sazagušies ļaudis un nenojautīs ka ļaunais bruvis viņus vēro tas tomātus sarāvis pilnu kuli, mest ir gatavs un mesties pats, ja būs nepieciešams tas tēlos uz ceļa nokritušu zaru un kad tam brauks pāri, prasīs kompensāciju tiesā un noalgos vislabāko advokātu, prokuroru, tiesnesi un sevi, pašu cildenāko no cilvēku īpašībām - pa seju došanu |