tramvajiem izbeidzās eļļa uz mutes tikai tu uz mutes kritis baļļu nepakritis hipokritis trauslām matu gumijām tu mani uzrunā bet kas no mums palika pēc kara? tu ar roku mani nošāvu gar sienu es stāvēju trīcošu pienu rokās tikai tukša glāze ielejiet, it kā saku bet klusums mēmākais kapa klusmus visapkārt tikai pēdējā loda man izdragā smadzenes un visām vistām kūtī saceļas spalvas uz krūtīm tu paliksi tikai manās iedomās, dēmona kara piederums klusums, pūdernīca sisheido atkal tās atklāsmes, kas no rokām izgrebj pastkartes es tev pieglaustos un piebiedrotos, bet kas man sakāms tas tev klusas naida trīsas un kājās kā Tērvetes muklājs plaisā uz grīdas tapešu līme noliektām galvām uz skujām un skrūvēm tikai un vienigi pēc tevis, mans dārgais |
|
Previous Entry · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |