es staigāju uz tailenola un siksnas zīžu līdz spīdumam sprādze trāma tramīgā vietā uz kaula iesāpas roka tai pāri pārlido dzeguze ar lākturi zobos nesu savu suku kuce neatpazīst durvju zvanu tās lielās kņopes, kas satur tērauda stabus šuves uz manas rētas nosēdušās un dzer laiku ai, ak tomēr, gan jau rīt ar pārlādētu potīti un pistolē iespraustu roku kad spiedīsi mušiņu, piezvani odam sadod pa koko resnajam opim un mani izdzer sausu ar kleopatras baldirjāni, pelašķi, kineskopa sirsniņu ar gaiļbiksi un gaili piedēsi gan jau es ar klajiem meliem izcietīšu cietumsodu un klaigās palikšu karājamies pa spraugu ko atstājuši putni, bēgot no ugunsgrēka kūtsaugšā |
|
Previous Entry · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |