magnetisms

biezā slānī es sēdēju uz krūzes
un griezos kā skrūve miesā
tikai galva vēl no ūdens ārā
un es steidzo izdzert visu sausu
visus tuksnešus, kas varētu mani apdraudēt
un visus vēju spudelēs sabāzt
lai neuzbrūk, kad lūpas sausas
kad nav ko padzerties
un nav kur patverties no svelmes
kad pēdējais smilšu grauds izrādas nāvējošais
tad es atlaižu beidzot savas asinis
satecēt ribu konusos
un mani mocīs un testēs
garos laboratoriju gaiteņos
un īsos svārkos par mani māsiņas smiesies
ar lielām sarkanām lūpām
kā siena gubām tām galvā mati vai parūkas
nevar saprast, varbūt iesist ar grābekli
varbūt tad sapratīs