the · little · things · in · life

es it kā nemēdzu tā baigi ticēt dažādām likteņa zīmēm, un tomēr... šovakar tiku atstāta mājās viena līdz rītdienai bez kapekas kabatā un bez ēdiena ledusskapī. es jau varēju pārtikt no dažādām ēdiena atliekām un putrām, tādējādi iekrājot naudu tik ļoti nepieciešamajām pavasara kurpēm, taču mans vēders kārtējo reizi izrādījās spēcīgāks par veselo saprātu, un es devos uz supergetto. nē, vispār es uz turieni nedevos izšķērdīgos nolūkos- tur ir dabūjama tāda baigi garšīga un nepieklājīgi lēta zemeņu šokolāde. bet TAD es izšķīros par galīgi neprātīgu soli- es sapirkos n-tās sastāvdaļas cepumu kūkai, zinādama, ka rīt visu dienu nebūšu mājās un šovakar kūka vēl nebūs gatava. nu kam man kūku, a? es taču biju nolēmusi skatīties filmu, nevis stāvēt virtuvē, man taču vēl vajadzēja (un vajag joprojām) uzrakstīt swot analīzi, nevis ķepināt cepumus. un tieši  tad, kad visas kūkas kārtas bija pabeigtas+pa virsu uzbērta rīvēta šokolāde, iezvanījās telefons. reizēm es neatbildu uz svešiem zvaniem, reizēm man liekas dīvaini, ja šādi "svešie" zvana desmitos vakarā, un reizem gadās, ka es tomēr atbildu, un otrā galā saka: "labvakar, šeit jums no augstskolas zvana". un tad es reāli apmulstu, pirmais kas iešaujas prātā- kaut kādas problēmas ar kredītiem. "jūs esat izturējusi erasmus konkursu", teic kāda balss, un es saprotu, ka kūku neesmu gatavojusi bez iemesla. :)

 

 

YES!

YES!

YES!

Tāx..tā kā manas diženās domas lielākoties neviens šeit nelasa, vēl trakāk- teju neviens par manu tekstu eksistenci pat nenojauš, tad nu šis tekstiņš taps pašai sev par prieku- tā, lai neaizmirstos tie sīkumi, kas ar mani atgadījās šajās brīvdienās.

So...beidzot. BEIDZOT es izdarīju to, ko jau sen gribēju- aizstopēju līdz Tallinai un finally izmantoju couchsurfing.com sniegtos pakalpojumus. īīīīīšk! :))

 Gribētos atzīmēt, ka igauņiem joki par latviešiem ir daudz lielākā cieņā, nekā mums par viņiem. ( vai arī es nejokoju par igauņiem un iegadījos kompānijā, kam patīk par mums pajokot). Tad nu re, ko es par sevi un jums, pārējie latvietīši, uzzināju:                                                      

                                                *) man pajautāja- vai tas tiesa, ka latvieši visbiežāk saslimst no caurvēja? loooool, es tieši tajā brīdī biju apaukstējusies un TIEŠI no caurvēja;

                                                *) kaut arī mitinājos ledaini aukstā dzīvoklī, mans igaunis T. mājās pastaigājās plikām pēdām. kad vēlāk aizgājām uz kādu frīku klubiņu, igaunis O. vēlējās, lai mēs, abas latvietes, novelkam zeķes un pierādām, ka mums nav sešu kāju pirkstu. latviešiem, redz, esot seši kāju pirksti, jo viņi vienmēr staigājot zeķēs;

                                               *) nu un vēl jociņš par to, ka mēs kabatās pārnesam granti no viņu augstākās virsotnes uz Latviju, jo mūsu Gaiziņš nav tik augsts kā viņējais. bija vēl kaut kādi jociņi, piemirsās jau.

 

 Tad es vēl gribu uzrakstīt kaut ko par 3 igauņiem- T., S. un O. haha

 T.

 Pie T. mēs apmetāmies uz divām diennaktīm. T. ir ļoti stilīgs un saldens neliela auguma mēbeļmeistars/galdieks, kuram nav kreisās rokas mazais pirkstiņa. manās acīs viņš būtu perfekts gejs, bet viņš tāds nav (it kā). brīvajā laikā T. piepelnās, strādājot par modeli. viņš dzer pienu no vīna glāzes vai nu pa taisno no maisiņ-paciņas(tādās parasti ir paniņas)- tas izskatās mīlīgi. T. klausās vācu geju radio un fano par sieviešu krūtīm. T. nesmēķē cigaretes, bet uztin burvīgi smaržojošu tabaciņu. kad T. ir noguris un sen nav gulējis, viņa actiņas paliek sarkanas. lai arī T. izskatās pēc īstena fashion boy, viņš dzīvo padomjiski hipijīgā dzīvoklī, jo viņam tā patīk- augstie griesti, krāsns apkure, padomju laiki un tā. izejot no mājas/aizejot gulēt, T. laptops paliek ieslēgts un arī mūzika turpina klusītiņām skanēt. T. prot pagatavot gardāko&lētāko&ātrāko cepumkūku. T. ir tik mīlīgīgiņš. I wish he was mans labākais draugs-gejs(bet realitātē nav ne viens ne otrs,hmm).

S.

Tieši S. zina visvairāk joku par latviešiem. S. nedzer šņabi- viņš izvēlas sidrus vairumā, kā arī vīnu. S. dzīvokļa īres maksā ir iekļauts pilnīgi viss, tāpēc aizejot ballēties uz visu nakti visā mājā paliek ieslēgta elektrība un mūzika uz visskaļāko.

O.

Arī O. daudz jokojas par mums. Šķiet, ka S.un O. ir tāds kā tandēms. O. deju kustības ir fantastiski jocīgas un vispār- viņš ir pirmais, kurš dīvaiņiem pārpildītā bārklubā sāk dejot. vienkārši aiziet uz deju placi viens pats, draugus atstājot stāvu zemāk, un dejo. viņa deju kustības ir vijīgas un atstāj iespaidu, ka O. ir mazliet transa stāvoklī.

 

T., S. un O. visiem patīk pīpēt zālīti, viņu jokos diezgan bieži dominē vārds "penis" un , pateicoties viņiem, es tagad trakoti gribu krekliņu ar uzrakstu "what would jesus do?". viņi ir jauki.

--------------------------------------------------------------------------------
I don't know how you feel about it, but you were female in your last earthly incarnation.You were born somewhere in the territory of modern North Africa around the year 975. Your profession was that of a designer, engineer or craftsman.
--------------------------------------------------------------------------------
Your brief psychological profile in your past life:
Seeker of truth and wisdom. You could have seen your future lives. Others perceived you as an idealist illuminating path to future.
--------------------------------------------------------------------------------
The lesson that your last past life brought to your present incarnation:
Your lesson is to develop a kind attitude towards people, and to acquire the gift of understanding and compassion.

tad nu tā...šodien es izdarīju kaut ko sev pavisam neraksturīgu- nopirku skrejamās botas hehe bet nu pagaidām viņas mani galīgi nemīl, tas nu ir skaidrs! sāksim jau ar to,ka vizuāli visas kā viena man liekas nepievilcīgas, es meklēju tikai un vienīgi pēc cenas- nebija nozimes ne krāsai, ne faktūrai, ne firmai nu, karoče, nekam! tāpēc tagad man ir rozīgas un pretīgas nike skrejamkurpes hāāāāā bet kāpēc tad viņas mani nemīl: 1) gandrīz nekur nav mana izmēra; 2) kad ieraudzīju vienas kaut cik izskatīgas, jaukais pārdevējs pateica, ka tās ir bērnu, tātad manai pleznai nederēs; 3) kad es jau biju atradusi vislētākās krosenes visā sportlandā + savu izmēru, izrādījās, ka palikusi tikai kreisā kāja. o mai gāāād- KURŠ? nu kurš gan pērk vienu kāju tādu, otru tādu? tas kuram ir kaut kāda pēdu anomālija, vai? bļāāāāviens! 4) līdz ko es tomēr tiku pie saviem rozā naikiem, ārā saka līt. lietus= es sēžu mājās un nekur netaisos skriet. haahhahaHAAAAAAAA ā, un vēl 5) es nekur nevaru atrast savu telefonu, kas nozīmē, ka nevaru uzlikt modinātāju, lai ietu skriet.

āāā, bet pats labakais ir tas, ka es ārprātā ļoti GRIBU sākt skriet!!!

šodien pieteicos erasmus, un tagad drebēšu gaidpilnajā neziņā, līdz uzzināšu, kurā no piedāvātajām frīkainajām iestādēm varēšu mācīties (un es varēšu, jā gan!). Ideālajā variantā- Itālija. Ja ne, tad pavadīšu nereāli krutu semestri vai nu iekš Chech Republic (mācības čehu valodā hehe) vai arī Polijā. Un, tā kā mans priekšstats par brīnišķo Poliju ir vairāk kā aprobežots, tad es tā iedomājos, ka visas turienes augstskolas varētu atrasties tās garās un nebedzamās šosejas malā, caur kuru brauc visi tūristi un šoferi-tālbraucēji lol.

visādas slimības mūs piemeklējot arī tāpēc, lai mums būtu laiks pagulēt mājās un padomāt. nuū, man likās, ka esmu līdzīgā situācijā, bet izrādījās, ka, jo vairāk es gulšņāju un jūtos kā vārgule, jo mazāk man kaut ko gribas darīt. vēl trakāk- man negribas NEKO! man viss puslīdz riebjas. it sevišķi tas, kas iepriekš mani galīgi ielīksmoja, piemēram, ceļojumu plānošana. šobrīd es te cenšos sev iestāstīt, ka ceļot- tas taču IR forši, tāpāt kā man vajadzetu priecāties par iespēju šovakar apmeklēt jrt. bet es jau esmu tiktāl notrulinājusies, ka laižu visu sev garām un man vienalga, ka neaizgāju uz operu, kuras apmeklējumu gaidīju divus mēnešus. jēēēē.

cik ģeniāli, ka kaloriju patēriņa tabulā pie visādiem sporta veidiem pieskaitīta arī ēšana! :D un, ziniet, ja es ēdīšu 2h no vietas, tad patērēšu gandrīz tik pat kaloriju, cik 1h balles deju zālē. nu tas tā..tīri teorētiski hehe

ja negribas apmeklēt darba drošības lekcijas, pēc kurām vienīgā doma ir: "dzīvot ir ārprātā kaitīgi, jūs dabūsiet vēzi,ja pacelsiet ķieģeli ar nepareizo roku vai galdu nopirksiet no nepareiza materiāla", var arī palikt mājās halātā, nesteidzīgi dzet baltu kafiju no skaistas 0,5l ietilpīgas indiešu krūzes, palasīt palētu, bet sievišķīgi ļoti iedvesmojošu romāniņu un paklausīties bob dylan. tā lūk. :)

kā tas nākas, ka braukt uz purčiku pēc 21.00 ir nepatīkamāk, nekā ap 23.00?
- no 4 pasažieriem, mani ieskaitot, 2 ir pilnīgā lopā, viens no viņiem ļoti aktīvi cenšas komunicēt ar mani, iesaistot arī 4to nūģīgo pasažieri,un es uzzinu,ka viņa vārds ir Ronalds. (wtf?);
- kad beidzot varu uzelpot, jo šamējie izkāpuši, iekāpj nākamais, paldies dievam, ne tik komunikabls;
- kad jau esam teju sasnieguši galapunktu, trolejbuss nobremzē tik strauji, ka es atsitos pret daziem sēžamajiem- gandrīz nobraucām šīvakara dzērāju nr.4, kuram man pēc tam bija bail paiet garām, tāpēc es gāju vieglā riksī, jo viņš mani nemūžam nepanāktu- tik stripri dzēris viņš bija un gan jau, ka ir vēl tagad.

nē, bet nu pavisam nopietni! laikam nevar būt visu laiku balts-balts-balts. tagad ir kaut kāds melns pleķis tajā baltumā, un tas mani beidz nost! faaaaaaaaaak!

ahh...dažas stundas, kas pavadītas labās sarunās, dod labas sajūtas un pārdomas visam atlikušajam vakaram, un varbūt pat vairāk! un, jā, jauni sarunu biedri dod svaigu skatījumu uz ikdienišķām lietām, un varbūt pat atver acis!

par labām sarunām, labiem cilvēkiem, un labi pavadītu laiku!

Tad nu tā... Publiski apņemos neizniekot sev atvēlētos brīvos darbdienu rītus un nenogulēt saulīti!

klausos Noru Bumbieri un prātoju, cik gan ārprātā ļoti gribētu uz dažām dienām atgriezties apmēram 30 gadus tālā pagātnē. nu, tik ļoti, ka nevar izteikt! ar tā laika istabu iekārtojumiem, bohēmu, kleitām, matu sakārtojumiem, mūziku un dejām. dzert no strīpotām stikla glāzēm un varbūt mazlietiņ vairāk novērtēt dzīves skaistumu. bāāāāc, dodiet man perfekti izplānotu ballīti padomju stilā!