ak dies, kā es dievinu tos siltos pavasara vakarus, kad vējš un gaiss ir tik silts, un pustumsā spīd un laistās pilsētas ugunis. tad pat visikdienišķākais gājiens caur purčika pagalmiem pēc olām pārvēršas visīstākajā baudījumā, un vietējā "Rimi" uzraksta sarkainā fona mirgojums liek arī manām acīm iemirdzēties. īšk!
|