Magnesia

kāda jauka saulaina nedēļa un visu nedēļu cepos darbā zem domām, ka jāaizbrauc pabaudīt jūra Anglijā, citādi visu karstumu sanāk darbā izniekot. It kā pat sola, ka saule arī we varētu saglabāties... bet prognozes Anglijā ir tikai prognozes...
Nolēmu, ka uz 1 dienu nav vērts tērēt laiku transportā - jābrauc uz 2 dienām hard korā ar nakšņošanu guļammaisā zem skaidrām debesīm.
Bet biju ieminējusies par šo domu Kristam un aicinājusi arī viņu piebiedroties. Viņam nav guļammaisa - tātad tiks ņemta līdzi tirgū par 5 fantikiem sagādātā telts bez mietiņiem, ar ko "sazemēties". Ar cerību, ka viesulis baisulis mūs nepiemeklēs.

Bet kaut kā, kad pienākusi sestdiena, sanāca čakarēšnaās un ap pusdienaslaiku nebija skaidrs, bija šaubas... tā, kā arī apmācies un ar to sauli šais krastos nekad nevar zināt, plus vēl neskaidrības ar tikšanu turp & atpakaļ. sūtu KRistam ziņu, ka eh, nav vērts, nekur nebraucu. Bet, kad satikāmies, nolēmām tomēr riskēt. Vēla pēcpusdiena, būsim tur vien vakarā, bet lai notiek avantūra. Un Kristam gulēšana apsegtam ar pledu uz paklājiņa.

Secināju, ka parasta mugursoma garākiem pārgājieniem ir galīgi garām, tāpēc turpceļā Kingslinas šopā atradu pārgājienu mugureni, kuru nopirku tikai atpakaļceļā.

Kā ieradāmies Hunstanton'ā, tā debesis noskaidrojās zilas jo zilas. Saule mūsu nebaidās. To nevarētu teikt par jūru - tā bija pamatīgi atkāpusies. Bēgums uz dažiem simtiem metru.

Centrā pludmale ne visai, atrakciju iela gar jūru arī neiedvesmo, bet tālāk pludmale veidojas daiļāka un skaista klints ar ķirbuļu lauku un šeit gan man brīdinājuma zīmei "netuvoties klintij" gribas ticēt, jo visi tie ķirbuļi sakrituši no klints.

PIlsētā brīžiem jutāmies kā Amerikas kādā pludmalē no filmām izrautā - vietēji palmas sastādījuši un aura likās tāda... grūti izskaidrot. Bet mēs, protams, tiecamies tālāk no centra prom ar domu, ka angliski lasīt nemākam un aizliegumu jūrā telšot neredzējuši. :)

Atradām jauku nomaļāku vietiņu, kur uzsliet telti, mazliet aizvējā, tomēr vējš bija jūtams... Sākumā abi salām, tas nekas, ka man bija guļammaiss, salu tāpat. Pēcāk laikam vējš virzienu nomainīja - palika silti. Guļammaiss parastais... Telts laikam pavisam vulgaris.
Bet pa nakti abi dažādos laikos modāmies un bāzām galvas ārā, jo likās, ka negaiss pamatīgs ārā, jo troksnis liels un telti tā kā purina... Bet nekā... pa sauso.

Lietu šī telts vēl nav nobaudījusi. Nu manīs, kā turēs/neturēs...

Saulrietu mazliet nokavējām, neizbaudīju, Krists buhņīja, ka telts jāslien...

Vakarā aizbridu līdz ūdenim tik kājas pamērcēt. No rīta aizskaitīju laikam līdz 500 vai 562 soļiem, līdz tiku līdz ūdenim. Neatceros vairs. Un vēl gandrīz tikpat, lai tiktu līdz viduklim - pietiekami, lai nopeldētos dzestrajā, bet gana siltajā ūdenī. Kristam droši vien vēl tālāk bija jāiet.
Brokastis un vingrošana pie jūras... :) kas var būt labāks par šo? Daudz kas var būt līdzvērtīgs un arī labāks. :) Brokastis un vingrošana kalna virsotnē. :) Bet to citreiz...

Autoostā uz noteikto laiku, lai paspētu atpakaļ ietrāpījām ļoti labi ar laikapstākļiem... Beidzās saule jau pavisam un sāka līt. :)

Bildes picasā un draugos.lv.