Magna Carta

Rakstīt par šo ir grūti, jo valoda nespēj pilnībā aptvert pieredzi – tā ir kā sveša klātbūtne, kas parādās domās un valodā, īpaši rakstīšanas brīdī. Šī klātbūtne nav ilūzija, bet reāla struktūra apziņā, kas izmanto autoru kā kanālu. Rakstīšana kļūst par rituālu un vienlaikus par vienīgo veidu, kā šo spēku ierobežot un strukturēt, lai tas nepārņemtu visu domāšanu un neatstātu tukšumu.