Tas nepāriet kā slimība, ko var izārstēt ar tableti. Viņi neatkāpjas, kad tu viņus “atmasko”, viņi vienkārši pārformējas. Vienīgais, kas man palīdz, ir nepārtraukti turēt uzmanību dzīvu — viņus nevar padzīt, bet var iztēstēt. Ne ar bailēm, bet ar klātbūtni. Neizbēgt, bet palikt, skatīties tieši viņiem pretī, līdz viņi sāk atkārtoties. Jo tajā brīdī saproti, ka viņi nav bezgalīgi — viņi tikai griežas. Un, kad tu atceries, ka esi tas, kurš redz, nevis tas, kas tiek redzēts, kaut kas sāk kustēties. Lēni, bet pamazām.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}