ar savu milzīgo optimismu un mīlestībiņu es turpinu ar pieri skriet sienā.
/tagad es jūtu sekas. man sāp./


i love you.
that's my secret.
no hearts. no pretty drawings.
no poems or cryptic messages.
i love you.

..un ja nu es sameklētu? ja sameklētu to, kas meklēts visu šo laiku, atrastu to, kā trūkst. tagad taču visi ņemās, mēģina atrast Sevi. vai tad pēc tam būtu labi? meklējumi būtu beigušies, iestātos stagnācija. vai to maz vajag? tu meklē, laiks iet uz priekšu, iespējams, ka tad, kad atrodi ir jaunas prasības, ko sameklēt. tā tu dzenies uz to rinķi, dzenies, taču tu nestāvi uz vietas! tik daudz jauna tu iegūsti, kaut ko zaudē,

bet tāpēc jau dzīve ir tik interesanta!

es izlasīju mūžvecās vēstules ar Artu. cik īsi es viņai neko nepateicu, cik ātri viņa saprata.
todien, kad man bija miljōns skaisto mirkļu vienā dienā saripojuši. tovakar, to drūmo sestdienas vakaru, kad es sajutos tik labi, netikai pateicoties dienas notikumiem, bet sarunai ar viņu.


deviņpadsmito dienu divi tūkstoši astotajā.