Nezinu, kāpēc to filmu tikai tagad noskatījos, bet Schindler's list mani aizkustināja un tādēļ es nevarēju pagulēt nakti. Šai sakarā gribēju teikt, ka nekādi muzeji vai teksti nedod tik realistisku piegaršu un sapratni kā filma. Man pat liekas, ka ainā, kur sievietes bija sadzītas dušas kamerā, es izjutu nāves bailes, ne tādas, ka domāšana paātrinās un uztvere paliek spilgtāka, bet gan tādas, ka viss ķermenis notirps un sastingst, un nav iedomājama pakustēšanās. Fakti liek drīzāk domāt par varenību un iespējām.