Man ir sunisks prieks skriet pakaļ publiskajam transportam, es to uztveru kā izaicinājumu. Kad es dzīvoju Mežparkā, es labi pārredzēju, ja tuvojās tramvajs, un ar laiku es paplašināju savas robežas, no cik liela attāluma es paspēju noķert tuvojošos tramvaju. Ķengaragā visur priekša ir lielas ēkas, un es varu nevarībā noplātīt rokas.
August 25th, 2011
Fak, kā man tagad noderētu dvīņu māsa.
Ko gan es zinu par tiesām? Tās ir cienīgas iestādes!