_

Sāku tīrīt istabu, uzliku the Doors un man uznāca dejojamais. Slaucīju putekļus, kustināju dibenu un mahājos ar rokām. Skanot vārdiem "Well, show me the way to the next whiskey bar..." jau aizgāja kartsi, bet es paņēmu pauzīti, un tieši tad mani kaimiņi jocīgā kārtā, visi 3 vienlaicīgi pārradās. Apkaunojums izpalika, vienīgi skaļš the Doors un grīdas birste rokās, un es tā īsti nepaspēju ar to izpausties, nācās turpināt konservatīvajā stilā.
P.S. nekas! tikko atcerējos, ka man vēl ir ikdienas vingrošana priekš muguras, tāpēc viss vēl nav beidzies.

Ir lieta, ar ko es lepojos. Man tā nepatīk tās ikdienišķās sarunas un vispār runāt, ka kaimiņi dažkārt nepamana, ka es tur esmu. Ticiet man, tas ir sasniegums, jo dzīvoklis ir tik mazs kā bloka mājās. Piemēram, maskaviete prasīja, vai es vispār mājās pārnācu iepriekšējā dienā, bet es to izdarīju ap 8 vakarā, kad vēl neviens negulēja un staigāja apkārt, bet vjetnamiete šodien teica, ka nav mani redzējusi pāris dienas. Tā lūk!