Sākumposmā, kad riteni vēl nesu ārā no mājas (tas man vienmēr sagādā lielas grūtības un ir neveikli), es atkal uzsitu savu iepriekš apdauzīto īkšķi. Pēc tam vizuāli situācija bija tāda pati - es lēkāju līdz savam dzīvoklītim ar asiņojošu kāju, sacēlu lielu jezgu. Savukārt, kad braucu mājās, tumšā un vēlā vakarā, no Sarkandaugavas, manu ceļu šķērsoja ezītis, awww~~~~ Es ceru, ka tas ir pretēji melniem kaķiem, un gadījumos, kad šķērsotājs ir ezis, tas nozīmē, ka notiks kaut kas mega labs.