| Lec! |
[8. Jun 2010|11:02] |
Vēl joprojām esmu nedēļas nogales iespaidā. Četras dienas, pametot visu, izgāju no mājas. Paļāvos uz māsu, paļāvos uz sešus mēnešus veco suni, ka manas prombūtnes laikā viņš pacietīsies līdz atbrauks māsa. Jā, viņš pacietās.
Šodien klausos Prāta vētru, man tik neraksturīgi, bet dziesma Lec- mani iespaidoja rakstīt. Man ir jāizraksta šī nedēļas nogale, pēc kuras mans puncis vēl joprojām nespēj attapties un ir pieteicis striktu bada streiku.
Izgāju no mājas ceturtdienas vakarā, ar domu- mierīgi bez trakošanas, nedēļas nogale vēl ir tikai priekšā, Saulīt! Tomēr... sens ir teiciens- nekad nesaki pa mierīgo, jo sanāks kā vienmēr! :D Līdz pat pirmdienai, mājās parādījos tikai lai pārģērbtos un nomazgātos. Par pārtiku biju aizmirsusi, cauri ķermenim skalojās alkohols un narkotikas. Sekss ar mazpazīstamu puisi bez vainas apziņas, izslēgts telefons un dusmīgi visi, kuri centās mani sazvanīt, bet manu seju vēl joprojām rotā smaids par visu dzirdēto, redzēto un iepazīto.
Varu teikt, ka mana vasara ir iesākusies ar vērienu un es pat nevēlos domāt par to kas notiks tālāk, jo ir tik daudz emociju, kuras vēl jāizlādē, enerģija, kura jāizliek darbā.
Šodien esmu iemīlējusies! Man ir iesnas un klepus, dzīvoklī ir ledains aukstums, bet man ir pilnīgi vienalga! Sēdēju no rīta pie loga un vēroju kafejnīcas darbiniekus. Sieviete, kura man pēc izskata nekad nebija patikusi, jo viņai ir tāds jocīgs un nepatīkams smīns apkalpojot cilvēkus, šodien mani "paķēra". Viņa, tik jocīgi liekot soļus, kā vārtsargs pretī ripai, steberēja uz otru kafejnīcu ar papīru kaudzi. Tik jancīgu skatu no rīta netiku redzējusi, komiski un pozitīvi noskaņoja manu dienu.
Jā, man patīk iemīlēties cilvēkos un ik reizi es ar vien vairāk saprotu cik ļoti es dievinu cilvēkus sev apkārt. |
|
|
